Vīrietis sūkstas par medicīnas personāla attieksmi

Diemžēl sūdzības par ārstu attieksmi pret pacientiem soctīklos lasāmas teju ik pārdienu...

Kokomentāros cilvēki dalās ar līdzīgām pieredzēm, taču daļa uzsver - no mušas uzpūsts zilonis.

Dana: Neredzēju, uz kurieni braucu un cik ir pulkstens

Krists: Tālu nebija, lai pateiktu: "Es atbraucu pēc palīdzības, nevis uzklausīt pārmetumus/moralizējošus jautājumus. Ja nevarat/negribat palīdzēt, domāšu ko citu". Sen nebija būts slimnīcā- domāju, ka ir notikušas izmaiņas. Laikam nav gan.

Ainārs: Tādi jautājumi gan neliecina par šausmīgu attieksmi.

Krists: Nu ja- PSRS skola, ne ES. Tā arī dzīvojam un mēģinām attaisnot šādu attieksmi.

Maija: Ehh es labu gribēdama PATI, ne ar ātro palīdzību aizbraucu reiz uz Stradiņiem ar aizdomām par apendicītu. Bija sestdiena un man bija jāklausās pārmetumi - kāpēc nezvanīju ģimenes ārstam utt. Domāju, ja ģimenes ārsts būtu sazvanāms savā brīvdienā, gan jau sūtītu mani uz ātrajiem…

Edgars; Tas par to braukšanu pa dienu diezgan loģisks jautājums. Tā, šķiet, ir bieža parādība, ka visu dienu ciešas un atbrauc vēlu/naktī, kad daudzi speciālisti mājās. Nevajag apvainoties, atbildi un aizmirsti :)

Krists: Neapvainojos, taču kāda tam nozīme, kāpēc es neatbraucu pa dienu? Ja esmu atbraucis, tātad tad arī palika pavisam slikti. Ko tas līdzēs no ārsta/pacienta skatu punkta kaut ko mēģināt moralizēt par braukšanu pa dienu?

Mārcis: Arī reiz braucu naktī uz turieni!Attieksme fantastiska, palīdzēja. Uzzinot, ka psiholoģiski nespēju atļaut sev iešpricēt acī, dakterīte ar māsiņu mani fantastiski apčakarēju un sašpricēja man to aci! Tākā pilnīgi pretēji tavam gadījumam! Paldies visiem medicīnasdarbiniekiem!

Una: Vīrs aizbrauca uz Talsu slimnīcu ar iekaisušu kājas traumu, palīdzēt nevar, svētdiena, ārsts būs tikai 19:00 (bija 13:30).

Ilze: Kad man tētis naktī salauza kāju ejot lejā pa trepēm. Traumpunktā viņam pateica “ jūs vismaz pagulējāt - mēs gan te strādājam”