Vietnē "Twitter" aizsākusiies diskusija par savu briesmīgāko ārsta vīzīti un absurdākajiem ieteikumiem veselības atgūšanai.
Elīna: Man onkologs, pārbaudot krūtīs izaugumus- Tev vajag dzemdēt, dzemdēt vajag, viss pāries man radās sajūta,ka viņš iecelts par atbildīgo demogrāfijas uzlabošanai valstī.
Ilze: Četrpadsmitgadīga es ar smagu strutaino angīnu. Ārstēšanas veids: iedurt mandelē šķēres un atvērt tās vaļā. Ne tikai bez narkozes, bet pat bez brīnājuma. Vēl pēc 20 gadiem atceros ar šausmām.
Sintija: Bērnu psihiatre… aizmirsu uzvārdu-uz B burta(krievu!)Izrakstīja man 6x6 tabletes, no kurām es biju tà nopleģēta,ka nokārtojos turpat gultā. Baismīgi.. labi,ka viņa aizgāja atvaļinājumā. Parunāja ar mani 2os vārdos varbūt 5min.,un jau bija n-diagnozes.
Kristīne: Es pie tā dežūrējošā ārsta tikko biju, man tā šķiet. Masku nosauca par uzpurni, teica, lai ņemot nost. Blakusdobumu iekaisumu ieteica ārstēt, elpojot hloru. Beigās izrakstīja antibiotikas, bet tikai tad, kad es jau cēlos iet prom ar vārdiem, ka šim man tiešām nav laika…
Evija: Vēl vecmāte pirmajās dzemdībās, tieši atbildīgākajā brīdī, kad jau tā neiet uz priekšu tik ātri, cik gribētos, sāka man pārmest par to, ka man melns naktskrekls - ar vārdiem "melnā ģērbusies, kā uz bērēm, tā nelaimi var piesaukt".
Artis: Man, kad beidzot tiku pie ģimenes ārstes, kad tiešām biju gulējis dažas stundas apmēram 10 dienu laikā, pateica - mazāk vajag domāt. Tai dienā nomainīju ģimenes ārsti. Man tiešām likās, ka nomiršu. Pat miega zāles sameklēju citur, nevis ārsta izrakstītas.
Laura: Iekoda kājas pirkstā kaut kāds knislis, uzpampa un sàpēja. Aizkliboju līdz klīnikai. Tur ķirurgs, ieraugot polisē no kādas darba vietas esmu, izsmējīgi teica māsiņai - paskat, vai tik šitā nav roze, un izrakstīja smēri. No smēres pēda palika zila. Aizbraucu uz 1.slimnīcu, tur pateica, ka šo smēri nekādā gadījumā nedrīkstēja lietot. Kad gāju atpakaļ pie viņa noslēgt sl.lapu un to izstastīju, nosmēja, ka viņam prieks, ka šādi bija man sanācis. Viņa konflikts ar manu darba vietu izklājās pār mani personīgi.
Lauma: Ārsts ieteica vienkārši beigt klepot. Tas esot ieradums un man viss esot ok. Beigās izrādījās pārslimots plaušu karsonis, pilni bronhi ar strutām un gļotām. Slimnīcā ārsti teica, ka esot bijis liels risks man tuvākajā laikā vienkārši nosmakt miegā.
Katrīna: Vienā slimnīcā sedāciju man atteica ar "ko jūs te mums pusstundu gulēsiet, var jau paciest". Tad man bija kobra bez sedācijas, kuras laikā rīstījos, paralēli dakteris lamāja, ka grūti saprast, ja es kustos. Bet sedāciju atsaka.
Stella: Vislabākais - man skolā 2x iemauca ar bumbu pa galvu. aizgāju pie neiroloģes. “tev jau tā galva sāp, jo tu pārāk daudz viņu krati”… ieteica jogu, peldēšanu, kkādas zāles un vēl nez ko. bet galva, viņasprāt, sāpēja no kratīšanas, ne no satricinājuma.
Niii: 1. mūžā panikas lēkme un jau 4 stunda. Zvanu uz ģā konsultatīvo nr. Neapēju skaidri izteikt vārdus, raustās valoda un atkārtojas vārdi. Paprasīja kādas narkotikas lietoju un paziņoja, ka esmu narkomāns (skaļi smejoties). No rīta biju slimnīcā uz 6 dienām.
Annija: Ieejot palātā, Dr.sagaida ar teju izsmieklu-uz abortu,ja?pēc tam,kad apskates laikā raudāju,lasīja man morāli-ko es raudot,citi zaudē roku vai kāju-lūk,tā ir nelaime,nevis tas,kas Tev te.un draudēja,ka ar abrāziju tiks izrauts caurums dzemdē.tas tā,īsumā.
Gundega: Psihiatrs. "Bez pievēršanās dievam jūs nevarēsiet izārstēt depresiju".
