"Esmu šokā!" Iedzīvotāji sašutuši par pārtikas cenām veikalos

© Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Pēdējo mēnešu laikā ievērojams cenu kāpums novērojams ne vien energoresursiem, bet arī šķietami ikdienišķi produkti veikalu plauktos kļuvuši krietni dārgāki. Kamēr veikali domā, kā noturēt esošo klientu loku, tikmēr iedzīvotāji mikroblogošanas vietnē twitter diskutē par to, kā ietaupīt.

"Es nezinu kā jūs, bet staigāju pa Maximu un esmu šokā par cenām. Iepriekš arī ievēroju, bet nelikās, ka ir tik traki, līdz šodien nepapētīju, cik kas maksā. Izskatās, ka nāksies uz kartupeļu diētas ziemā sēdēt," mikroblogošanas vietnē raksta kāda dāma.

"Cenas ir vnk p******, nav citu vārdu. Es priecājos, ka pirms kāda laika uzsāku savu no food waste ceļu. Praktiski nemaz neizmetam ēdienu. Tagad ir skaidrs, ko kurā veikalā izdevīgāk pirkt. Labi, ka ir Lidl, jei bogu. Ēdiena budžets ir x2 pret pagājušo gadu. Vīns nepaliek dārgāks," norāda kāda cita diskusijas dalībniece.

"Viss līdzsvarā - ja Covid krīzes laikā pieresnējām, tad energokrīzes laikā, gribi vai negribi, liekos kilo metīsim nost," savā komentārā norāda kāda cita twitter lietotāja.

Tikmēr citi sociālā tīkla lietotāji, kuri arī iesaistījušies diskusijā sniedz padomus, kur iespējams iegādāties lētākus produktus.

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons intervijā norādīja, ka pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Svarīgākais