"Līkumā izkritu", "dabūju belzienu kā ar āmuru"; pacienti dalās pieredzē par braucienu ar "ātrajiem" pa Latvijas ceļiem

© Ekrānuzņēmums/Twitter

Anesteziologa un reanimatologa Roberta Fūrmaņa mikroblogošanas vietnē “Twitter” ievietotais video par to, kādi ir apstākļi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnā, traucoties pa Latvijas ceļiem, tviterpublikā raisījis pārdomas un atmiņas.

Pacienti dalās ar piedzīvoto:

"Pa Latvijas plašuma ceļiem neesmu vesta ar NMPD. Bet esmu vesta ar NMPD pa Rīgas ceļiem, pamodos, noģību, plīsa kuņģa čūla, bezsamaņa.

Mani pat nepiešņorēja pie nesamajiem ratiem un līkumā izkritu, papildus savai bezsamaņai - asiņojošai kuņģa čūlai, dabūju galvas traumu, zilus gurnus"

"Ir dažas reizes braukts kā klientam. “Drebulis” ir baiss. Ja vēl komplektā ir sāpes, tad ir traki. Vienmēr esmu domājusi, vai tas “drebulis” nekaitē medicīnas aparatūrai un, kā ir mediķiem veikt kādas manipulācijas braucot?";

"Jā, kā jau komentāros minēja - nevajag pat “granteni”, arī Rīgas ielas ir gana šausmīgas, guļot pusnemaņā “ātrajos”. Un katrs ātrumvalnis ir kā belziens ar kuvaldu pa galvu. Pilnīgā nemaņā gan tas pašam vairs netraucē; par ietekmi uz fizisko ķermeni nezinu";

"Jūtu līdzi, zinu kā ir braukt pār Brasas tiltu guļot uz kušetes. Un man bija tikai aizdomas par lūzumu. Nestādos priekšā kā jūtas cilvēki, kuriem reāli lūzumi vai traumas";

"Vai aparāti un cilvēki spēj “izdzīvot”, braucot pa tādiem ceļiem?"

Nebūšanas

Var jau pasmieties par leģendu: kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Vismaz tuvākajā nākotnē Rīgai tas nedraud, jo norit ne tikai vairāk vai mazāk veiksmīga jaunu objektu būvniecība, bet arī jau esošo projektu nemitīga uzlabošana, kas redzamu pienesumu gan nedod.

Svarīgākais