Ukrainas karoga noraušanas gadījumus Daugavpilī Valsts policija (VP) pagaidām izmeklē kā zādzības. Vai tie bijuši naida noziegumi, vēl tiek vērtēts, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Lai gan pie Daugavpils domes Ukrainas karoga joprojām nav. Pirms nedēļas šeit notika zādzība - divi ļaundari karogu norāva. Tagad tas turpina plīvot izkārts no loga ēkai, kur agrāk atradusies pilsētas pārvalde.
Karoga īpašnieks ir jaunietis Rihards Borskis. Viņš Daugavpilī dzīvo apmēram gadu. Borskis atbalsta Ukrainu un savu attieksmi paudis jau arī iepriekš, piemēram, ar karogu plecos staigājot pa pilsētas ielām. Blēžu rīcība viņu pārsteidza, taču notikušais nav nobiedējis.
“Es kliedzu, ka saukšu policiju. Telefonā mēģināju reizē gan piezvanīt policijai, gan nofilmēt viņus, bet man neizdevās ne viens, ne otrs. Tad arī kaut kādu 20 sekunžu laikā karogs tika norauts. Viņi to izdarīja, viens palīdzēja otram uzkāpt uz otrā stāva palodzes,” pastāstīja Borskis.
Šis nav pirmais šāds gadījums Daugavpilī. Aprīlī VP ziņoja par Ukrainas karoga nozušanu pie apdrošināšanas aģentūras “Balta” filiāles Imantas ielā. Abos gadījumos turpinās izmeklēšana par zādzību vai piesavināšanos nelielā apmērā.
VP pārstāve Ilze Jurēvica norādīja: “Valsts policija visos šajos gadījumos vērtē, vai nodarījumos ir saskatāmas naida nozieguma pazīmes. Lai policija varētu juridiski un procesuāli pareizi pieņemt lēmumu un izmeklēt lietu, ir svarīgi iepazīties ar visām iesaistītajām pusēm, viņu sniegto informāciju, viņu motivāciju.”
Senākajā lietā aizdomās turētais ir identificēts. Latvijas Televīzijas radījums “De facto” iepriekš vēstīja, kā kāds taksists Daugavpilī atzinis, ka karogu norāvis pēc tam, kad viņu nokaitinājuši Ukrainas atbalstītāju saukļi kādā futbola spēlē. VP skaidroja, ka, ja izmeklēšanas gaitā tiek gūta pārliecība, ka notikušais ir naida noziegums, to var traktēt vai nu kā vainu pastiprinošu apstākli, vai jau piemērot citu Krimināllikuma pantu. Ne vienā, ne otrā karoga zādzības lietā, to VP vēl nevar apstiprināt.
Svētdien norautā karoga īpašnieks vērtēja, ka karoga zagļi šādi pauduši visdrīzāk atbalstu Krievijas agresijai. Karogs izkārts pirms diviem mēnešiem, bet nepatiku pret to garāmgājēji aktīvāk sāka paust pēc 9. maija, novēroja Borskis.
Viņš sacīja: “Bija izsaucieni, ka esam fašisti vai ka Ukraina ir fašistiska valsts. Cilvēki māja ar dūrēm vai arī klaigāja savā starpā, taču nekad neviens nebija iedomājies uzkāpt uz palodzes, lai nozagtu karogu no otrā stāva.”
Borskis novērojis, ka Daugavpilī ir gan šādi cilvēki, gan Ukrainas atbalstītāji, taču daudz ir tieši tādi, kas savu viedokli baidās publiski paust, tātad šaubās. Tam piekrita arī Daugavpils Universitātes lektors Dmitrijs Oļehnovičs.
“Tikai daži indivīdi ir noskaņoti ļoti agresīvi, lielākajai daļai ir diezgan neitrāla pozīcija. Es baidos no tā, ja pasliktināsies ekonomiskā situācija, un tā noteikti pasliktināsies, tad attieksme tomēr izmainīsies,” atzīmēja Oļehnovičs.
Tāpat pasniedzējs prognozēja, ka neapmierinātība augs to vidū, kas ar skaudību vēro to, kāds atbalsts tiek sniegts Ukrainas kara bēgļiem. Lai to novērstu, jāveicina dialogs, atgādinot un skaidrojot, kā un kāpēc valsts un tās iestādes rīkojas atbalstot vienus vai sodot citus.
