Šveices vides speciālisti atklājuši, ka Alpu sniegotajās virsotnēs sāk augt koki. Tas notiek pat tajās vietās, kur sniegs bija visu gadu.
Ir zināms, ka kalni uzsilst ātrāk. Arktikā apzaļumošanās reģistrēta jau sen, tāpēc bija loģiski prognozēt līdzīgas parādības arī kalnos. Bet zinātnieki negaidīja, ka Alpos tas notiks tik strauji.
Pētījuma autori analizēja kalnu attēlus no kosmosa satelītiem no 1984. līdz 2021. gadam. Meži, ledāji un apgabali, kas atrodas zem 1700 metriem virs jūras līmeņa, no pētījuma tika izslēgti, lai nepieskaitītu lauksaimniecības zemi kalnos.
Kā liecina datu analīze, vasarā sniega sega pilnībā pazūd jau 10% no aplūkojamās teritorijas.
Speciālisti skaidro: šis apzaļumošanās proces kļūs par apburto loku. Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana noved pie tā, ka sniegs kūst, un tā vietā - uz auglīgas mitras augsnes - nāk augi. Karstuma un biežo lietusgāžu dēļ meži kļūst biezāki un lielāki. Un augu sugas sāk kāpt augstāk kalnos.
Runājot par drīzajām sekām, Alpiem draud dzeramā ūdens krājumu izzušana - ja tas pārstāj uzkrāties sniega veidā, tas ātri aiziet cauri upēm. Dzīvniekiem, kas pielāgoti dzīvei aukstajā klimatā, izzūd viņu ierastā vide. No ekonomiskā viedokļa ir arī bažas: reģions var zaudēt savu galveno nozari - sporta tūrismu. Varbūt pēc 50-100 gadiem leģendārie slēpošanas kūrorti Alpos vienkārši izzudīs.
Nākotnē sekas var būt vēl sliktākas - tumsa. Tas jau vērojams Arktikā un Vidusāzijā: spēcīgas lietusgāzes mijas ar sausumu, zemi vairs neklāj ne sniegs, ne zaļumi. Šī parādība jau ir redzama 1% pētāmās teritorijas.
