"Neliela refleksija par ierobežojumiem veikalā un to uzraudzītāju centību," tā savu ierakstu facebook iesāk Valdis.
"Plkst. 21 35 jeb 25 min pirms pārtikas veikala slēgšanas nolemju fiksi nopirkt kaut ko „apēdamu”. Veikala apmeklētāju skaits tiek regulēts ar iepirkumu groziņu skaitu - viss skaidrs, nekādu iebildumu un jautājumu.
Veikalā tajā brīdī kādi 3-5 pircēji, tukšo groziņu vesela piramīda, kas liecina, ka pieejamas vēl vismaz 20-30 brīvas pircēju vietas. Ne mazāko aizdomu par strauju apmeklētāju skaita kāpumu tuvāko minūšu laikā līdz veikala slēgšanai.
Pirms manis kāds pāris ļoti cienījamos gados, turēdamies viens pie otra, paņem groziņu. Atskan bargā apsarga komanda „Abiem jāņem groziņš! Bez groziņa rokās iekšā nelaidīšu!” Šķiet, sirmā kundze šo rīkojumu nemaz nedzird, apsargs metas viņai pakaļ un ar varu iespiež trīcošajās rokās šo epidemioloģisko situāciju regulējošo priekšmetu. Dzirdu kungu nomurminām „mēs jau tikai vienu griķu paku gribējām paņemt”.
Saprotu apsargu, kuram tā jādara - a ja nu večukiņi ir ar grimu nomaskējušies kontrolētāji!
Bet man kā brīvas un pagaidām vēl demokrātiskas valsts pilsonim ir tiesības tieši šajā veikalā neiet un neko nepirkt. Apskrējās dūša, apgriezos, groziņu nepaņēmis, un devos projām. Vakarā ēst neesot veselīgi."
