Ģimene no Rīgas vēlējusies adoptēt suni no dzīvnieku patversmes “Ulubele”, bet, ierodoties patversmē, sašuta par tur piedzīvoto attieksmi, vēsta "Bez Tabu".
Pie raidījuma vērsās rīdzinieks Andrejs, kurš savulaik jau pieņēma mocītu kaķi. Nu jau kādu laiku kaķis atrodas citos medību laukos. Šogad Andrejs un viņa dzīvesbiedre Elizabete apņēmušies dot rūpes citam dzīvniekam, šoreiz maza auguma sunim, kurš justos labi Āgenskalna apkaimes dzīvoklī. Vienā no suņu draugu domubiedru grupām sociālajā tīklā “Facebook” janvāra sākumā uzgājuši ierakstu par neliela izmēra suņuku, kurš tobrīd atradās dzīvnieku patversmē “Ulubele”.
"Piezvanījām patversmei ”Ulubele”, dispečerei prasījām par suni. Teica, ka viss kārtībā, varam atbraukt. Dispečere informēja, ka jāņem līdzi 30 eiro, un teica, ka ļaus pastaigāt ar suni. Ja iepazīšanās būs veiksmīga, teica, ka varēs adoptēt suni, samaksājot 30 eiro par pasi, čipēšanu un vakcināciju," stāsta Andrejs.
Ierodoties “Ulubelē”, Andreju un Elizabeti nepatīkami pārsteigusi patversmes pārstāvju attieksme. "Mēs tur bijām pirmoreiz. Attieksme negatīva. Es biju ar spieķi. Aizrādīja, lai nevicinos ar to. Teica, lai atkāpjamies divus metrus. Es vispār ienācu sejas maskā, bet viņa [patversmes pārstāve] bija bez maskas. Demotivējoša attieksme. Prasījām par konkrēto suni, rādot fotogrāfiju. Mums teica, ka konkrētais suns nav adoptējams. Es norādīju, ka vienojāmies taču. Mēs pusstundu [no sabiedriskā transporta] cauri mežam gājām līdz patversmei. Nav tā, ka man vienkārši to bija izdarīt," par piedzīvoto stāsta vīrietis.
“Ulubeles” valdes locekle Diāna Elekse pēc tam, kad viņu, taujājot par komunikāciju ar konkrēto ģimeni, uzrunāja “Bez Tabu”, izvaicājusi kolēģus patversmē. Atsaucoties uz kolēģu sacīto, viņa norādīja, ka ģimenei esot pieprasīts ievērot piesardzību: divu metru distanci un nenākt dienesta telpās. D. Elekse norādīja, ka pandēmijas apstākļos par to nebūtu jāapvainojas, uzsverot, ka patversmes darbinieki apzināti nevēlas kādu aizvainot.
Komentējot, kāpēc ģimenei neļāva iepazīties un adoptēt noskatīto suni, D. Elekse norādīja, ka notikusi komunikācijas kļūme saziņā ar patversmes dispečeri vēl pirms “Ulubeles” apciemojuma.
"Zvanīja sieviete, kura interesējās, vai konkrētais suns ir patversmē, uz ko dispečere atbildēja, ka viņš ir patversmē, bet vienlaikus teica, ka nav pagājušas 14 dienas, kuru laikā iepriekšējam īpašniekam ir tiesības un pienākums braukt pakaļ savam dzīvniekam. Tāpēc viņi tika informēti, ka var atbraukt iepazīties ar suni, bet adoptēt varēs tikai pēc 14 dienu termiņa. Tas tika skaidri pateikts, bet viņi laikam bija sapratuši, ka varēs adoptēt uzreiz," stāsta D.Elekse.
Andrejs raidījumam stāstīja, ka, saņemot atteikumu par konkrētā suņa adopciju, ar dzīvesbiedri lūguši iespēju iepazīties ar kādu citu, maza auguma suni, kurš būtu piemērots turēšanai dzīvoklī, taču saņēma atteikumu.
Pēc piedzīvotā Andrejs un viņa dzīvesbiedre jūtas aizvainoti, raksturojot patversmes pārstāvju attieksmi kā ļoti nepatīkamu. Pēc Andreja domām, komunikācija ar “Ulubeles” pārstāvjiem nevedās, jo, iespējams, viņiem šķitis, ka kādu iemeslu dēļ abi neatbilst gādīgu dzīvnieku saimnieku kritērijiem. “Ulubeles” pārstāve D. Elekse sarunā ar “Bez Tabu” gan noraidīja šādas bažas.
"Mums patversmē ir 200 suņu. Cilvēki atbrauc un domā, ka ir daudz variantu, no kuriem izvēlēties. Tobrīd uz vietas nebija cita maza auguma suņa, kurš atbilstu viņu vajadzībām un vēlmēm. Rīgas un vispār pilsētas specifika ir fakts, ka maza auguma sunīši patversmē nonāk daudz retāk un daudz ātrāk atrod mājas," skaidro D. Elekse.
“Ulubeles” pārstāve Elekse aicināja ģimeni neatmest ieceri dot mājas patversmes dzīvniekam, vienlaikus visiem interesentiem atgādinot, ka jābūt gataviem nopietnai pārbaudei un izvaicāšanai, lai noskaidrotu, vai dzīvnieks būs drošās rokās.
