Godinot Lāčplēša dienu, šodien pie Brīvības pieminekļa vēsturiskajā vietā atgriezās četri Latvijas valsts karogi. Paveiktā darba kvalitāte ir pamatīgi sadusmojusi pilsētniekus. “Nopietni? Nu bet.. Tiešām? Tā tiešām ir kvalitāte? Tik daudz iesaistīto pušu un tas ir rezultāts?” ieraugot ieraktos karoga mastus, sašutusi ir kāda “Twitter” lietotāja.
Arī citi, aplūkojot dabā vai attēlos veikumu, ir nikni:
“Draugi, taču pat tajos klucīšos nav stāsts. Ietves forma ieliekta, monumenta forma apaļa, ierakti taisni kā blakus apgaismes vai vadu balsti. Īsts roru puduris, tas viss kopā izskatās lēti un pēc Pleskavas”,
Nopietni? Nu bet.. Tiešām? @rdpad @RigasDome @MStakis Tā tiešām ir kvalitāte? Tik daudz iesaistīto pušu un tas ir rezultāts??? pic.twitter.com/7ZM9qI1Wk6
— Dave (@NotcreativeDave) November 11, 2021
“Viss kā vienmēr - pilns ar stabiem, lēts trubisms. Ļoti grūti noticēt, ka kas tāds jebkad pie Brīvības pieminekļa bijis domāts”,
“Kā nav kauna kaut ko tādu uztaisīt? Pat neredzot skici - no kurienes aug rokas tiem, kuri to darīja?”
“Nez, autosatiksmes departaments ir pieradinājis gājējus pie stabiem un ceļazīmēm, lepni liekot tos ietvju vidū visā Rīgā. Absoluti neredzu te nekādu problēmu, parasts pilsētas naids pret gājējiem”.
Nevar nepamanīt, ka karoga masti ielikti vietā, kur iebūvēta speciāla josla vājredzīgiem cilvēkiem: “Es neesmu eksperts, bet vai tad tās dzeltenās līnijas nav kaut kāds taktīlais bruģis, kas aklajiem palīdz atrast virzienu? Ja tā - tad tur tās svītrainās viņus ved ar pieri karoga mastā”. Cits “Tvitter” lietotājs atbild, ka vienīgais izskaidrojums šādi paveiktam darbam būtu, ja stabu licēji paši bija akli. “Pēc taktīlās joslas atrada vietu, kur ierakt stabus,” secina “Twitter” lietotājs.
Rīgas dome sola, ka pilsētas attīstības departaments apsekos šos objektus. “Konstatējot neatbilstību ar saskaņoto projektu, ir iespējams projekta realizētājiem likt novērst trūkumus. Objekti vēl nav pieņemti ekspluatācijā,” vēsta Rīgas dome .
Portāls NRA jau rakstīja, ka karogu masti ir Latvijas uzņēmuma "Amberlat" ziedojums, savukārt karogi ir atvaļinātā Jūras spēku Flotiles admirāļa Andreja Mežmaļa ziedojums Latvijai.
Pirms Brīvības pieminekļa uzcelšanas tieši pieminekļa pamatnes vietā reiz atradušies četri karogu masti ar uzvilktiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem. 1935. gadā, kad atklāja Brīvības pieminekli, vēsturiskos četrus karogu mastus pārcēla uz Raiņa bulvāra pusi.
Karogu mastu atjaunošanas ideja nākusi no atvaļinātā Jūras spēku Flotiles admirāļa Andreja Mežmaļa. Mežmalis dienējis ASV bruņoto spēku vienībās un palīdzējis Latvijai ar iestāšanos NATO. Lai arī Mežmalis ir atvaļināts admirālis, viņa vēlme vienmēr bijusi dot Latvijai kaut ko vairāk, tādēļ arī idejai par vēsturisko karogu mastu atjaunošanu viņš veltījis laiku kopš 2018.gada.
