Latvijas Banka brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem un notiek krāpšanas mēģinājumi – tostarp prasīta informācija par iedzīvotāju materiālo stāvokli, izplatītas viltus ziņas, kā arī izteikti apgalvojumi par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem, savā mājaslapā informē Latvijas Banka.
Banka savā mājaslapā informē, ka, kā norāda Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.lv, pēdējā laikā aktīvi tiek izplatītas viltus ziņas, kurās sabiedrībā pazīstami cilvēki it kā reklamē investīcijas kriptoaktīvā bitcoin. Starp šīm viltus ziņām ir arī tādas, kurās šādi ieguldījumi tiek pasniegti kā Latvijas Bankas un tās amatpersonu atbalstīti. Šīs ziņas ir nepatiesas, un, ticami, tiek izplatītas krāpnieciskos nolūkos. Latvijas Banka par šīm nepatiesajām ziņām ir informējusi gan CERT.lv, gan Valsts policiju.
Kā norāda CERT.lv, visām šādām viltus ziņām ir vienota shēma un tā ir starptautiski izmantota - melīgi piesaukti cilvēku vai institūciju viedokļi, ziņas, fakti, vizuāla sasaiste ar populāriem portāliem.
Latvijas Banka jau ilgstoši norāda uz riskiem, kādus potenciāls ieguldītājs uzņemas saistībā ar ieguldījumu kriptoaktīvā bitcoin.
Latvijas Banka uzsver, ka informācija, t.sk. par jaunām iniciatīvām, pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv, kā arī tās oficiālajos sociālo tīklu kontos.
Tāpat aktivizējušās personas, kuras zvana iedzīvotājiem, apgalvojot, ka veic socioloģisku aptauju Latvijas Bankas vārdā, un cenšoties izzināt to materiālo stāvokli. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas Banka neveic šāda veida aptauju un tai nav nekādas saistības ar šādām personām.
Iedzīvotāji Latvijas Bankai ziņojuši par vairākiem gadījumiem, kad centrālās bankas vārdā zvanīts no ārvalstu numuriem (piemēram, +40729828234) vai sūtīti e-pasti (piemēram, no adreses info@facebookmona.ru), izsakot apgalvojumus par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem. Latvijas Banka uztur maksājumu sistēmas un rūpējas par to raitu un drošu darbību, bet sadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, komercbankām, un ar iedzīvotājiem tiešā veidā nesazinās. Saņemot šādus zvanus vai e-pastus, aicinām ziņot policijai un nekādā gadījumā “neuzķerties” un neizpaust savu kontu, maksājumu karšu un cita veida informāciju, kuru krāpnieki var izmantot ļaunprātīgi.
