No piektdienas 12 pašvaldībās spēkā stājušies virkne ikdienas ierobežojumu. Tās ir teritorijas, kurās kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju divkārt pārsniedz valsts vidējo rādītāju. TV3 Ziņas devās uz Salacgrīvu, lai noskaidrotu, kā izmaiņām pielāgosies salacgrīvieši, kuru novads arī ir šajā augsta riska pašvaldību sarakstā.
Veikalā Salacgrīvas novada Svētciemā izrēķinājuši, - lai īstenotu valdības jauno prasību, ka iekštelpas cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt 20% telpas maksimālās kapacitātes, izriet, ka te tie būtu tikai 1,4 cilvēki. Taču šajā veikalā jau strādā divas pārdevējas.
“(TV3: Ko nāktos tad darīt tai otrajai pārdevējai?) Noliktavā sēdēt. Nedrīkst vispār veikalā rādīties. (TV3: Ja nāktos caur durvīm apkalpot pircējus?) Tas nav reāli! Man raudiens nāk. Nu, nav loģiski,” stāsta veikala ”Mini Vesko” pārdevēja Daina.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija ziņo, ka pirms ielaišanas mazajos veikalos cilvēkiem nāksies gaidīt ārā salā un lietū. “Pašvaldībām tad jābūvē veikalu priekšā teltis, kur cilvēki var sagaidīt savu rindu,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs.
Daļa citu veikalu 12 pašvaldībās, kurām jāsāk pildīt jaunā prasība no piektdienas, nemaz neesot dokumentācijas, kā vispār noteikt 20% maksimāli atļaujamās cilvēku kapacitātes.
“Tirgotājiem lielākajai daļai tas nav pieejams. Tad jāceļ augšā projekti, pēc kuriem veikali celti, un jāskatās, vai tur ir tas aprēķināts vai ne. Tas vien parāda valdības neprasmi. Nu, kā var pieņemt prasības, kuras nevar reāli izpildīt,” norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs.
Arī pasažieru autobusu vadītājiem nāksies kontrolēt cilvēku skaitu - lai nepārsniedz 50% no ietilpības. Viņiem gan problēmas nebūšot. “Mums ir liels autobuss un nepārsniegs,” pārliecināts ir pasažieru pārvadājumu uzņēmuma ”CATA” šoferis Imants.
12 pašvaldībās ar sevišķi augstu Covid-19 risku no piektdienas slēgtas kultūrvietas, muzeji, izstāžu zāles. Aizliegts doties ciemos, nedrīkst rīkot ballītes ārpus vienas mājsaimniecības ietvara. Atļautas tikai bēres. Šajās pašvaldībās pilnībā jāpārtrauc sporta treniņi iekštelpās un jāslēdz trenažieru zāles.
“Tie, kuri tiešām vēlas kaut ko darīt, viņiem tas nav šķērslis. Viņi iet un kustas ārā. Mums ārā ir ļoti labs stadions. Mums ir āra trenažieri,” saka Salacgrīvas sporta kompleksa ”Zvejnieku Parks” metodiķe Mārīte Jankovska.
Neviens gan nespēs nekontrolēs, vai Covid-19 augsta riska pašvaldību iedzīvotāji tagad nebrauks uz trenažieru zālēm blakus novados. Piemēram, no Mārupes, Garkalnes un Salaspils var ātri nokļūt Rīgā.
Lai ar Covid-19 saslimušie salacgrīvieši nestaigātu riņķī, nedotos uz veikaliem, sociālais dienests ir gatavs nogādāt pārtiku līdz viņu namdurvīm. Taču ir problēma. Pašvaldībai nav tiesību uzzināt, kādās adresēs dzīvo Covid-19 pacienti.
“Mūsu valsts ir uzlikusi ļoti nopietnus personu datu aizsardzības tīklus, kuros šobrīd esam sapinušies. Tas ir tā - rokas, kājas ir sapītas, bet ir jālec ūdenī,” saka Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).
Salacgrīvas Covid-19 statistiku uz augšu dzinusi kolektīva testēšana zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis”. Tur 77 gadījumi. Ja pieskaita vēl kontaktpersonas, kas arī nedrīkst it uz darbu, radušās problēmas ar darbības turpināšanu. “Sāk trūkt darbaspēka ražošanas uzņēmumos, kuriem bizness ir ļoti apdraudēts,” pauž Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs.
Lai Covid-19 neizvazātu vēl tālāk, Veselības ministrija lūdz cilvēku samazināt braukāšanu pa Latviju.
