Listērijas nereti dēvē par ”ledusskapja baktērijām”, jo tās ļoti ”ērti” jūtas kā ledusskapī, tā saldētavā. Tāpat tās spēj izdzīvot arī vakuuma iepakojumā, kur spēj arī augt. Ar neapbruņotu aci listērijas paliek nepamanītas, taču aukstums tām tīri labi iet pie neesošās sirds. Tāpat tās labprāt draudzējas ar produktiem, kam beidzies derīguma termiņš, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Valsts zinātniskā institūta ”Bior” direktors Aivars Bērziņš listērijas pētījis savas doktora disertācijas ietvaros. Viņš norāda, ka listērijas pasaulē zināmas kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad baktēriju izolēja no laboratorijas dzīvniekiem.
Listerioze ir ļoti bīstama senioriem, kā arī grūtniecēm, kuras ir 20 līdz 30 reizes uzņēmīgākas pret šo infekciju. Tāpat riska grupa ir arī tie iedzīvotāji, kuriem ir novājināta imūnsistēma, vēsta raidījumā.
"Listērija ir ļoti neliela, īsa, nūjiņveida baktērija. Eiropā ik gadu ar šo infekciju slimo 2400-2500 cilvēku. Būtiskākā atšķirība no citām pārtikas infekcijām ir tāda, ka no listeriozes mirst 15-30% saslimušo. Pērn listerioze uzliesmoja kādā zivju pārstrādes uzņēmumā Igaunijā. Saslimušo vidū nebija tikai Igaunijas iedzīvotāji, bet gan arī Somijas, Dānijas, Zviedrijas iedzīvotāji, kuri bija saņēmuši importēto produkciju," apgalvo Bērziņš.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Sniedze Laivacuma raidījumam “Bez Tabu” norāda, ka cilvēkam ar spēcīgu imūnsistēmu, listeriozes simptomi var būt neizteiksmīgi. Grūtniecēm ieteicams izvairīties no tā saucamajiem mīkstajiem sieriem, kas var saturēt gana daudz listēriju.
"Topošai mammai, visticamāk, būs viegli simptomi - temperatūra, kaulu laušana, liksies, ka nekas īpašs. Problēma ir tāda, ka, ja šī infekcija ir agrīnas grūtniecības laikā, tad var beigties ar spontānu abortu, ja tas ir grūtniecības beigās, tad mazulis var piedzimt nedzīvs. Var piedzimt it kā vesels bērniņš, bet viņam pēc tam sāk parādīties simptomi, arī temperatūra, sepse," apgalvo infektoloģe. Ar listeriozi nevar saslimt, kontaktējoties ar inficēto personu. Sasirgušais visbiežāk tiek stacionēts un ārstēts ar antibiotikām.
