"AIZLIEGTIS PAŅĒMIENS draudēja mums pāris nedēļas, ka parādīs, kas notiek aiz bērnudārza durvīm, kad vecāki tās aizver. Un parādīja arī. Skatīties nebija viegli. Bērni, kas tajā tracī dzīvo, to pieredz katru dienu, un viņiem tā ir norma - ka pieaugušais kliedz vai rauj aiz rokas, ka jāpriecājas, ka šoreiz tas neesmu es, kurš atraujas pa mici. Nemaz nesākšu spriedelēt, ko tas nodara bērniem - tiem, kas mūsu nākotne. Par kompetenču pieeju vispār tikai skumji smiekli nāk - ja primārais ir droša vide, tad šeit nav jēgas neko pat uzsākt. Bērns, tāpat kā pieaugušais, var kaut ko iemācīties, tikai būdams mierīgs un priecīgs.
Ko es redzēju, kad AIZLIEGTAIS PAŅĒMIENS man beidzot parādīja? Es redzēju bezpalīdzību. Cilvēks šādi kliedz nevis aiz dusmām vai audzinošos nolūkos, bet aiz bezpalīdzības. Viņas netiek galā! Nevienā epizodē neviens nenāk palīgā - skolotāja palīgs ir aizņemts ar filmēšanu, tas skaidrs.
Mums Pogā ir noteikums - ja pedagogs jūt, ka tūlīt sprāgs, viņš sauc palīgu un pats elpo, elpo, elpo. Jo skolotāja palīgs NAV apkopēja. Un skolotāja palīgam nedrīkst maksāt apkopējas algu. Tik daudzi šobrīd kliedz, ka tas nav naudas jautājums, ka tie ir morālie kropļi, kurus miljons neizārstēs. Tas tiesa. Konkrētos pedagogus algas pielikums diez vai normalizēs.
Tātad - ir jāatlaiž visas trakās tantes, kas izturas vardarbīgi. Un tad jāieliek tūkstoš sludinājumi, ka tiek meklētas motivētas un smaidīgas, labi izglītotas pirmsskolas skolotājas ar veselīgām pedagoģiskajām ambīcijām. Ar algu - 800 eur bruto? Un tad viņas nāks? Stāsies rindā??
Ar skolotāju palīgiem vēl trakāk. 600 eur bruto? Meklējam pedagoga palīgu, kuru interesē pedagoģija, ir pieredze darbā ar bērniem, kurš pats spēj pārredzēt lauku, saprast, kad pieslēgties pedagoģiskajam darbam, bet kad mazgāt grīdu! Un atkal rinda. Visi rautin raujas pildīt misiju - būt klāt mūsu nākotnes radīšanas procesā par 600 eur! Tiešām?
Īstenībā arī 1100 pedagogam nav daudz un nav pietiekami. Bet ne tikai nauda liek cilvēkam ar prieku nākt uz darbu. Cilvēki strādā ne tikai, lai varētu nopirkt maizi. Mēs katrs gribam justies novērtēts, dzirdēt paldies. Pasaki paldies sava bērna audzinātājai šovakar! Un arī rīt, un parīt. Par to, ka viņa ir SAVĀ VIETĀ.
Un dārgie kompetenču izgudrotāji, kas vairāku gadu garumā ir ar milzu pūlēm centušies otrreiz izgudrot divriteni, neuzkraujiet pedagogam dokumentācijas kalnus, viņš grib STRĀDĀT AR BĒRNIEM! Un dārgie kolēģi, pirmsskolu vadītāji, netiranizējiet savus pedagogus pārlieku, neuzklūpiet no stūra par kādu nieka neizdarību, ļaujiet skolotājām ELPOT un RADĪT - jo tas ir izcili radošs darbs - palīdzēt bērnam uzbūvēt priekštatu par šo pasauli, atrast dienā vietu brīnumiem, atrast sevī spēku jokiem un katra samīļošanai. Jo viņas ir zelta vērtas.
Un manējās ir labākās Rīgā - PALDIES, mīļās Lielās Pogas, skolotājas un skolotāju palīgi, ka jūs ESAT! Ehh... Galvā vēl miljons neatrisinātu jautājumu par pirmsskolas izglītības sistēmu, jo īpaši par iekļaujošo pedagoģiju, skolotājām un viņu palīgiem, kurām diendienā nākas tikt galā ar bērnu hiperaktivitāti, autismu, bezrobežu audzināšanu... Turamies!" vēsta bērnudārza ieraksts.
