Berģu iedzīvotājs Dzintars visu mūžu dzīvojis, mācījies un strādājis Latvijā, taču aptuveni 20 gadu senu notikumu dēļ palicis bez Latvijas pilsonības, kuru nav izdevies atgūt joprojām, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Dzintars nāk no 11 bērnu ģimenes. Viņš atceras, ka reiz ar māsu braukuši ar motocikliem un pazaudējuši dzimšanas apliecības. Tolaik Dzintars bijis aptuveni 15 gadus vecs. Sasniedzot pilngadību, viņš devies pēc savas pirmās pases, taču, tā kā dzimšanas apliecība pazudusi bez pēdām, ieguvis sev tik netīkamo nepilsoņa statusu.
Kopā ar tēvu devušies uz dzimtsarakstu nodaļu, lai viņš varētu apliecināt savu tautību un to, ka bērni dzimuši Latvijā, taču attapušies pie slēgtām durvīm. Braucienu atkārtojuši vairākkārt, taču katru reizi viens un tas pats, tāpēc atmetuši ar roku.
Ilgus gadus Dzintars nepilsoņa ierakstam pasē nav pievērsis uzmanību, taču pēdējā laikā bieži dodas darba gaitās uz Nīderlandi un Norvēģiju. Pats sevi sauc par universālo kareivi, jo strādā gan par elektriķi, gan mežstrādnieku - kā vajag! Nepilsoņa ieraksts dokumentos gan pamatīgi apgrūtinājis viņa ceļošanu.
“Es braucu un riskēju, vai ne? Caur robežu es netieku ar ID karti, caur Poliju. Tur man vajag pasi. Labi, es iekšā tieku. Tagad, tā kā ir korona, es skaitos tā kā bēglis jau! Jo vienā vēstniecībā saka: “Tu vari uzturēties, tādi paši likumi ir kā visiem pilsoņiem.” Otrs saka: “Es nezinu.” Trešais saka: “Nē, tu trīs mēnešus vari uzturēties.” Tāpēc es nezinu!” pauž Dzintars.
Vīrietis nolēmis šo problēmu atrisināt reizi par visām reizēm un vērsies Kuldīgas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Viņam ieteikts iegūt izziņu par Latvijā iegūtu izglītību. Sazinājies ar arhīvu, apliecinājumu saņēmis, taču ar to nav bijis gana. Dzintars aicināts vērsties citur, tāpat paskaidrots, ka Latvijā jānodzīvo un jānostrādā vismaz pieci gadi, lai atgūtu pilsonību.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā skaidro, ka atgūt dzimšanas apliecību nebūt nav sarežģīti, jo ierakstus par piedzimšanu, miršanu un laulību reģistrāciju arhīvā glabājot simts gadu garumā. Situācijas, kādēļ tiekot pazaudēts svarīgais dokuments, esot dažādas. Lai to atgūtu, nodaļas vadītāja Inga Upīte iedzīvotājus aicina vērsties tuvākajā dzimtsarakstu nodaļā, kur tikšot izsniegta jauna, ja vien personas dzimšanas fakts reģistrēts Latvijā.
Tiklīdz jaunā dzimšanas apliecība saņemta, Dzintars aicināts vērsties ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. To pandēmijas laikā iespējams nosūtīt attālināti portālā Latvija.lv vai pa pastu.
