Kristīne no Tērvetes novada šobrīd ir smagu skumju pārņemta. Pirms dažām dienām tērvetnieces acu priekšā dzisa ciemos no Lietuvas atbraukušās vecmāmiņas Onas dzīvība, vēsta raidījums "Bez Tabu"
Kā atkāj mazmeita, 93 gadus vecajai vecmāmiņai pēkšņi kļuvis slikti - kundzei vispirms saļima viena roka, bet pēc brīža - arī otra. Kristīnes māte uzreiz nopratusi, ka ir problēmas ar veselību. “Vecmāmiņai sāka mainīties sejas krāsa. Viņu iecēla gultā, bet viņa dzīva bija, jo pulss bija. Tikai mainījās krāsa - bālgana bija. Un tad nāca tādi kā gārdzieni,” atminas mazmeita.
Visu ģimeni tobrīd esot pārņēmis šoks. Mazmeita tomēr tvērusi pēc telefona un ievadījusi glābšanas dienesta 112 numuru, lai izsauktu mediķu brigādi.
Kristīne raidījumam stāsta: "Un, es nezinu, tajā uztraukumā es pateicu mirst, nomira vai… Vienvārdsakot, ka viņai ir slikti. Uz ko man atbildēja, ja Lietuvas pilsonis, mēs jums palīdzēt nevaram, mēs neizbraucam šādos gadījumos. Es prasīju, ko mums darīt. Viņa [dispečere] teica, lai zvanām ģimenes ārstam. Bet tas nav iespējams, jo viņš taču ir Lietuvā. Viņa atvainojās vai ko tur teica, un šī saruna beidzās."
Kristīne atminas, ka šīs sarunas laikā vecmāmiņa vēl esot izrādījusi dzīvības pazīmes - bija gan pulss, gan elpošana, taču dispečere pat neesot par to pārliecinājusies. Pirmā saruna ilgusi 65 sekundes. Nākamais zvans pēc nepilnas stundas - jau teju astoņas minūtes, kuru laikā dispečers izskaidro, kā tālāk rīkoties, jo tobrīd vecmāmiņas ķermenis dusēja mūža mierā.
"Bet viņam kā medicīnas darbiniekam, kurš ir mācīts šādās situācijās, ka cilvēks šoka stāvoklī var daudz ko pateikt vai nepateikt, vai kaut ko nepareizi pateikt. Bet viņa pat nepajautāja, vai mēs tiešām zinām, vai viņa mirst, vai mēs pārbaudījām pulsu, pēc kā mēs to secinām," sašutusi ir Kristīne.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) noklausījās abu telefonsarunu ierakstus un dispečeru nolaidību nekonstatē.
NMPD pārstāve Ilze Bukša skaidro: "Nepārprotami, - sarunas jau piesakot, ir informācija skaidra un pārliecinoša, ka cilvēks ir nomiris, un arī ir jautājums par to, vai mēs - dienests - nebraucam izsniegt šīs te izziņas, kas apliecina, ka cilvēks ir nomiris. Un līdz ar to dispečera rīcība ir absolūti atbilstoša un pareiza. Tātad dispečers mēģina izskaidrot zvanītājam, kāda ir kārtība, lai pie viņa varētu ierasties ārstniecības persona, kas konstatē šo te nāves faktu un izsniedz šo izziņu."
Kristīne gan uzsver, ka ar cilvēka došanos aizsaulē saskaras pirmo reizi.
NMPD pārstāve atbild, - ja dispečeram rodas jebkādas šaubas par personas veselības stāvokli, brigāde tiek izsūtīta. Taču šajā gadījumā zvanītāja, proti, Kristīne, sarunas laikā nepārprotami esot norādījusi, ka viņas vecmāmiņa zvanīšanas laikā jau bijusi mirusi.
Dispečere pirmā zvana laikā arī neesot piedāvājusi izsūtīt mediķu brigādi par maksu. Bukša uzsver, ka šajā situācijā tā būtu bijusi lieka resursa izniekošana, jo brigāde, kas dodas uz nāves fakta konstatēšanu, tajā pašā laikā varētu būt nepieciešama kāda cita cilvēka dzīvības glābšanai.
Veselības inspekcijas pārstāve Maira Kalniņa norāda, ja cilvēkam rodas šaubas par ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu, tad vispirms jāvēršas ar pretenzijām attiecīgajā iestādē. Gadījumā, ja personu neapmierinot ārstniecības iestādes lēmums, tad varot droši vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā.
Kristīne tagad šausta sevi par pirmā zvana laikā pieminētajiem vārdiem “mirst” un “nomiris”. Tērvetniece cer, ka šī rūgtā pieredze spēs kādam palīdzēt liktenīgā un izšķirošā brīdī.
