Ugunsdzēsējs Valdis sociālajā tīklā Facebook dalījās ar sava darba "tumšo pusi", kad glābējs, pildot savus pienākumus, kļūst par cilvēku, kuru nepieciešams glābt.
"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā 13,5 gadu garumā, centos pēc labākās sirdsapziņas palīdzēt cilvēkiem un glābt viņu dzīvības, īpašumus, mantas. Šodien bija tā liktenīgā diena, kad spēcīga palīdzība bija nepieciešama man pašam.
Ugunsgrēka laikā uzlaužot jumta konstrukcijas, neprognozējami sagāzās kieģeļu skurstenis. Aizsargtērps bija pilnā ekipējumā un laušanas darbi tika veikti pareizi, skursteņa sabrukums bija negaidīts. Vienīgais ko atceros, ka man gāžas virsū pamatīgs skurstenis vai tā daļa, tad jutu, ka krītu lejā no 1. stāva jumta.
Zaudēju samaņu, atguvos tik, kad apkārt bija kolēģi un ātrās palīdzības mediķi. Liek virsū galvas fiksatoru un kakla fiksatoru, stabilizē uz nestuvēm. Sajūta nereāli stulba, jo zemapziņā sapratu, ka nekas labs nenotika. Sliktās domas par kādu lielu, nopietnu traumu man nelika mieru. Neļāva man mediķi kustēties," stāsta ugunsdzēsējs.
