"“To dakteri vajadzēja aiz matiem izvazāt”, “ja Latvijā ir tik slikti, tad brauciet prom strādāt kur citur”... Kāds stāsts, kurā iesaistīts mūsu dienests, ir guvis plašu rezonansi sociālajos tīklos. Ar to dalās tūkstošiem cilvēku, un, nezinot stāsta otru pusi, komentāros tik skarbiem vārdiem jau tiesā mediķus," otrdienas vakarā ierakstu Facebook iesāk Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kas cenčas skaidrot radušos situāciju sakarā ar kādu izsaukumu.
NMPD norādā, ka šoreiz stāsts esot nevis par neprofesionāli sniegtu palīdzību, bet nepietiekami laipnu attieksmi.
"Jā, piekrītam - ne vienmēr mums viss izdodas ideāli. Jo arī mūsu mediķi ir tikai cilvēki un tāpat kā jebkuram, kas šobrīd lasa šo ierakstu, arī mediķiem grūtos brīžos darbā ne vienmēr izdodas saglabāt laipnību. Grūtie brīži mums katram savi. Kādam, iespējams, tās ir problēmas ģimenē, mājās smagi slims un īpaši aprūpējams bērns vai pirms nedēļas mirusi mamma.
Savukārt citam iepriekšējā izsaukumā palīdzības sniegšanas vietā nācies uzklausīt rupjības un izvairīties no dūres sitieniem, bet vēl citam nav izdevies izglābt cilvēka dzīvību vai ir bijis ļoti smags izsaukums, kad tiešām “viss iet pa minūtēm”.
Lai būtu profesionāli, kas nozīmē arī jebkurā situācijā saglabāt laipnu attieksmi un cieņu pret pacientu, mēs mācāmies. Arī no kļūdām. Tas šajā reizē ir mūsu mājasdarbs.
Bet par medaļas otru pusi - dažkārt ir vērts to zināt, pirms tiesāt. Lūk, daži pārmetumi no minētā ieraksta, kurus mēs gribam paskaidrot. To darām, lai no šīs situācijas mācītos mēs visi.
“Sāpēja sāns 3 dienas. Pasāp, pāriet, pasāp, pāriet. Pretsāpju medikamenti nepalīdz. Tad nu naktī tiek saukti ātrie.”
Ar situācijām, kad cilvēki laikus nemeklē palīdzību, mēs sastopamies bieži. Dažkārt kaut kas sāp vai nav labi ne tikai vairākas dienas, bet pat mēnešus. Tās nav situācijas, kurās apdraudēta cilvēka dzīvība, tomēr esam izvēlēti kā pirmā alternatīva. Uz jautājumu - “vai bijāt pie ģimenes ārsta”, bieži dzirdam - “nebija laika”, “nevarēju sazvanīt”, “viņam garas rindas”, “šodien taču brīvdiena, viņš nestrādā”.. Mēs katrs esam atbildīgi par savu veselību - ja ir problēma, tā jārisina uzreiz. Arī laikā, kad ģimenes ārsts nav pieejams, ir vismaz trīs veidi, kā saņemt palīdzību:
1) vakaros, naktīs un brīvdienās var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001; 2) vērsties pie dežūrārsta; 3) doties uz steidzamās palīdzības punktu (konkrētajā gadījumā tas bija tikai desmit minūšu brauciena attālumā un strādā 24h režīmā). Situācijās, kad vairākas dienas “pasāp un pāriet”, pirmajai un vienīgajai izvēlei nevajadzētu būt ārkārtas dienestam, jo mūsu mediķu uzdevums ir paspēt laikā pie tiem, kuru dzīvības ir patiešām briesmās un no svara ir katra minūte.
Mediķe laikam iztraucēta no miega, tāpēc bija tik nelaipna.”
Šis subjektīvais pieņēmums ļauj šobrīd ikvienam nepamatoti zākāt mūsu pieredzējušo brigādes ārsti, lai gan tikai dažas stundas iepriekš viņa uz Tallinas šosejas bija glābusi smagi cietuša vīrieša dzīvību kravas furgona un vieglās automašīnas avārijā. Vīrietis bija guvis politraumu. Tie bija vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi - kaulu lūzumi, smaga galvas trauma, krūškurvja un vēdera iekšējo orgānu bojājumi. Tas bija sarežģīts izsaukums. Katrs mirklis līdz pat slimnīcai Gaiļezerā varēja būt liktenīgs, tāpēc abas brigādes mediķes visu ceļu atradās pie pacienta, lai uzraudzītu viņa stāvokli, tā glābjot cilvēka dzīvību.
“Aizvāciet prom kaķi!”
Jā, tiesa, dzīvnieki nedrīkst atrasties telpās pie pacienta. Kaķi, suņi un citi mājdzīvnieki var kavēt palīdzības sniegšanu vai apdraudēt pašus mediķus. Aizsargājot savu saimnieku, tie mēdz arī uzbrukt un iekost. Turklāt mūsu medikamentu somā ir tādas zāles, kas pastiprināti interesē tieši kaķus.
“Draugs atbild manā vietā, tas viņai neder. Jautā man, es jau esmu nogurusi no jautājumiem.”
Ja vien ir iespējams, tad jebkuru informāciju, kas jāzina mediķiem, vislabāk var pateikt pats pacients. Tikai pacients mediķim var izstāstīt, kā jūtas, kur sāp (lejā, augšā, vairāk uz sānu vai mazāk uz sānu u.c.) un kā tieši sāp (dur, dzeļ, velk, sūrst u.c.), vai ir vēl kādas sūdzības - no tā var būt atkarīgi mediķa lēmumi un tālākās rīcības. Radi, draugi vai kaimiņi uz šiem jautājumiem atbildēt nevar, jo viņiem sāpju nav un diagnozes precīzai noteikšanai viņi nespēs tās raksturot.
“Paziņo, lai ģērbjos un nāku lejā! Braucot uz slimnīcu, visu ceļu runājās ar šoferi, ne vienu reizi neuzjautāja par pašsajūtu. Par to rūpējās tikai tā otra mediķe”
Ja pacienta stāvoklis ir vidēji smags vai smags, tad līdz operatīvajam transportam cilvēku vienmēr nogādājam nestuvēs, sēdkrēslā vai smagu traumu gadījumā arī imobilizētu vakuummatracī. Citās situācijās šie palīglīdzekļi nav jāpielieto. Savukārt divi mediķi operatīvā auto aizmugurē pie pacienta parasti atrodas tikai tad, ja tas ir nepieciešams, piemēram, pacienta stāvoklis ir kritisks un pa ceļam uz slimnīcu, iespējams, būs jāveic kādas manipulācijas. Citās situācijās pacienta stāvokli braukšanas laikā uzrauga viens mediķis, kamēr otrs sēž auto priekšpusē pie šofera, līdzīgi kā šajā reizē.
“Uzņemšanā atnāk ārste, kura no rīta mani izrakstīja, ar jautājumu - kāpēc esat atpakaļ? Kāpēc ātrie atveda? Izstāstu, ka palika sliktāk, temperatūra 39.2°, sāns sāp šausmīgi. Viņa man saka - es jums teicu, ka antibiotiskas jālieto 3 dienas un tikai tad paliks labāk.”
Taisnība - lai cilvēks veiksmīgi atveseļotos, tam vajag laiku. Tas ir normāli, ka stāvoklis neuzlabojas pirmajās stundās pēc dažu tablešu iedzeršanas, jo, kā jau minēja ārste slimnīcā - “antibiotikas ir jālieto vismaz trīs dienas un tikai tad paliks labāk”. Ja tomēr rodas bažas, ka slimnīcā nozīmētā terapija un medikamenti nepalīdz, tad darbdienās darba laikā vienmēr vajag piezvanīt savam ģimenes ārstam un pārrunāt situāciju.
“Tausta un apskata, jautā visu ko šausmīgā tonī”
Kā jau teicām - attieksmes un komunikācijas jautājums ir mūsu mājasdarbs. Atvainojamies, ja kāds mūsu mediķu pateiktais vārds šķita nelaipns. Arī mēs mācāmies un cenšamies kļūt labāki, tāpēc ar mediķiem šo gadījumu pārrunāsim. Par situācijām, kad dienesta darbs šķitis nesaprotams vai nepareizs, mums ir svarīgi uzzināt. Taču emocionāls ieraksts sociālajos tīklos ne vienmēr mūs sasniegs, tāpēc, ja patiešām vēlies noskaidrot situāciju, kādā esi bijis, vēlies, lai dienests to izvērtē un Tu saņemtu atbildi, raksti mums e-pastā: nmpd@nmpd.gov.lv.
Pirms aicināt “izvazāt mediķus aiz matiem” un “doties strādāt prom no Latvijas”, vērts atcerēties, ka medaļai ir divas puses un katra no tām mums kaut ko māca. Tāpēc ir svarīgi vienmēr tās abas salikt kopā!" norādā dienests.
NMPD visai bieži izmanto sociālos tīklus, lai gan uzklausītu un dalītos ar pacientu uzslavām, gan skaidro neapmierinātu cilvēku pieredzi, cenšoties skaidrot un tuvāk izpētīt notikušo.
