Arnis sevi uzskata par apzinīgu autovadītāju – ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tostarp arī atļauto braukšanas ātrumu. Liels izbrīns šoferi sagaida brīdī, kad uz elektronisko pastkastīti atsūta policijas soda protokolu par ātrumpārkāpumu. Arnis to uzskata par falsifikāciju, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Pārkāpums fiksēts 2019. gada janvārī plkst. 15.17 uz autoceļa Rīga-Daugavpils, braucot Daugavpils virzienā, 116,9. kilometrā. Arņa automašīnu liktenīgajā dienā iemūžina fotoradars pie šosejas malā esošās “Liepkalnu” kafejnīcas Pļaviņu novadā. Šajā vietā atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometru stundā, bet protokolā norādīts, ka Arnis pēcpusdienā Daugavpils virzienā it kā traucies ar ātrumu 91 kilometrs stundā. Atrēķinot iekārtas iespējamo kļūdu, ātrums pārsniegts par 18 kilometriem stundā. Sods - 40 eiro.
"Saņēmu e-pastā protokolu. Apskatot to, sapratu, ka es tajā dienā tur nemaz nebiju. Es braucu pa pavisam citu maršrutu," pauž Arnis.
Šoferis pat aizbrauc klātienē aplūkot “pārkāpuma” vietu un pamana vairākas nesakritības ar protokolā redzamo attēlu. Lai gūtu nopietnākus pierādījumus, Arnis vēršas pie ekspertiem, kas sniedz šoferim pozitīvu atzinumu.
“Spriežot pēc riteņu ēnām, automašīnas fotogrāfija tikusi uzņemta citā vietā, citā autoceļā un citā kustības virzienā. Citiem vārdiem sakot, no Pļaviņu fotoradara attēla ir pielikta augšējā daļa, kur var redzēt sadalošo strīpu, un apakšējā daļa ir ar manu auto, kā arī teksts protokolā ir mainīts,” uz savu pastāv Arnis.
Apstiprinājumu tam, ka fotoradara protokolā pievienotais attēls ir falsifikācija, Arnis saņem Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā (LNEA).
Nikolajs Gudaņecs, Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperts, atklāj:
"Jo tur ēna no saules ir no cita virziena. Es to visu aprakstīju, ka mašīna brauc uz austrumiem. Šajā laikā saule spīd no pretējās puses. Autovadītājs teica, ka viņš šajā laikā brauca atpakaļ un pa citu ceļu. Ļoti rupja fotomontāža. Ir falsifikācijas fakts. Šī viltošana ir kriminālnoziegums."
Visus pieejamos dokumentus “Bez Tabu” nosūta Valsts tiesu ekspertīžu birojam (VTEB). Speciālisti, aplūkojot materiālus, jau no pirmā acu skatiena apšauba Gudaņeca slēdzienu.
“Izlasot eksperta atzinumu, man radās nevis pieci “kāpēc”, bet - 65 “kāpēc”, jo nav nekur paskaidrojumi, ko viņš ir vērtējis. Te ir rakstīts - elektroniskā kopija. Ko nozīmē elektroniskā kopija?! Tas nozīmē - pielikumā atsūtīta protokola kopija vai kas, kas tas ir, ko viņš ir vērtējis?! To, ko es redzu, man liekas, ka tie ir vienkārši palielināti nekvalitatīvi attēli,” norāda VTEB vadītāja Maira Čentoricka.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) uzsver, ka sodītie šoferīši protokolā redz pārkāpuma fotogrāfiju, taču fotoradars arī filmē attiecīgo pārkāpumu.
“Strīdus gadījumā tiek izskatīts arī videomateriāls. Tātad šī te visa informācija tiek pie mums pārbaudīta, proti, tiek pārbaudīts, vai atbilst mašīnas marka un modelis ar reģistrācijas numurs, vai gadījusies kāda kļūda. Un visa informācija tiek iepakota un nosūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai,” skaidro CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.
Vēl gan jāpiebilst, ka Arnis sodu jau nomaksājis. Arnis vairākus mēnešus pēc notikušā vērsies raidījumā Bez Tabu, lai informētu sabiedrību, ka šādas lietas notiekot.
