Apmeklētāji neizpratnē par bojājumiem LNMM sijās; būvuzņēmums skaidro situāciju

© Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Uldis novērojis neparastu skatu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 5. stāva zālē, kur redzami bojājumi baltajās sijās. Caurumi parāda, ka siju pamatne pildīta ar poliuretāna putām. Ieraksta autoram komentāru sniegusi par rekonstrukciju atbildīgās būvfirmas pārstāve.

"Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācija un rekonstrukcija. Saprotu, ka pie visa vainīga ir apkopēja, kura ar lupatu sadragājusi vērtīgo aritektonisko elementu.

Būvkompānija RE&RE - apgaismojiet lūdzu lajus, kas tieši šajās sijās 5.stāva zālēs ir darīts ar poliuretāna putu palīdzību - restaurēts vēsturiskais konstruktīvais elements vai rekonstruēts?" jautā Uldis.

Ekrānuzņēmums

"RERE Grupas" pārstāve sniegusi atbildi: "Paldies Jums par vērību. Tā kā savus novērojumus publicējāt sociālos tīklos, nevis vērsāties pie mums, atbildām Jums facebookā. Vēsturiskā muzeja ēka, kas ir vairāk kā 100 gadus sena, no 2013.-2015. gadam piedzīvoja pirmo savā vēsturē grandiozo rekonstrukciju un restaurāciju. Esam pagodināti tajā piedalīties.

Komentējot jūsu fotomateriālu, skaidrojam, ka 5. stāva dzelzsbetona pārsegums uzbetonēts no jauna uz jaunā metāla pārsegumā nesošajam sijām neatkarīgi no vēsturiskajām koka konstrukcijām. Ņemot vērā atsevišķo vēsturisko koka elementu horizontālo vēsturiski izveidojušos nosēdumu līmeņu starpību, nevienādās spraugas aizdarītas ar poliuretānu un apdare veikta ar elastīgu materiālu, lai neiespīlētu koka elementus betona pārsegumā un pēc iespējas saudzīgāk izturētos pret vēsturisko substanci.

Protams, šīs elastīgās starplikas aizdare un apdare tiks atjaunota.
Ja Jums radušies vēl papildus jautājumi vai komentāri, aicinām rakstīt tos uz info@reregrupa.lv, lai Jums personīgi atbildētu."

Jau ziņots, ka 2010. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai.

Rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture”. Galvenais būvuzņēmējs: būvkompānija “RE&RE”. Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments. Darbus finansēja Rīgas dome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Svarīgākais