Nesen dienasgaismu ieraudzīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" veidotā dokumentālā filma, kurā vairākas sievietes atklāti stāstīja par piedzīvoto vardarbību ģimenē. Laura, kura arī dalījās ar pieredzēto, nesen nonākusi neapskaužamā situācijā, kad kāds mazpazīstams vīrietis meties viņu nicināt.
"Pirms pāris dienām ar draugiem svinējām studiju beigu straujo tuvošanos, kad pie tualetes mani uzrunāja attāls paziņa smagā reibuma stadijā. Viņš teica, citēju: "Man ir teikuši, ka tev jādod pa purnu, tikko satiek, jo tu meloji televīzjā." Paldies Dievam, attiecīgā persona vai tās atliekas nebija spējīgas uz pietiekoši koordinētām kustībām, lai kādam "iedotu pa purnu". Neuzskatīju par vajadzīgu turpināt šo vienvirziena "komunikāciju" un strauji devos prom, taču ar to viss vēl nebija cauri," stāsta Laura.
Iereibušais vīrietis vairākkārt iejaucies sievietes un viņas studiju biedru sarunās, uzsverot iepriekš sacīto, arīdzan mēģinot dažus draugus novilkt malā, lai viņiem "ieskaidrotu, ar ko viņi šobrīd ir kopā".
"Man ir citas lietas, ar ko nodarboties, taču pēc publikācijas "Re:Baltica" vardarbības sakarā, asi pieredzu, ko nozīmē "victim-blaming" ne vien no agresora, bet arī no sabiedrības puses. Lai kā negribētos bakstīt sūdu, izskatās, ka viņš tāpat smirdēs. Ir jārunā, lai mana nevēlēšanās reaģēt uz šādām situācijām, netiktu tulkota kā "klusēšana - piekrišana"," atzīst Laura.
Jāatgādina, ka nupat vēstījām par kādu sievieti, kuras dzīvē ilgstoši bijis vardarbīgs partneris, taču viņa nespējusi no šīs varmākas izšķirties. Viņš draudzeni žņaudza, sita, rāva aiz matiem, pat lika viņai ēst ēdiena atkritumus.
