Šīs nedēļas sākumā mediji vēstīja, ka Rīgā, Kuldīgas un Slokas ielas stūrī, tieši pie Botāniskā dārza sēras, plānots izcirst apmēram 100 kokus. Sociālā tīkla facebook lapā "Kuldīgas ielas koki" izteikts viedoklis, ka šis fakts saistībā ar citiem iepriekš izskanējušiem notikumiem liek domāt par rūpīgi pārdomātu plānu, kas pārvērtīs Kuldīgas ielu līdz nepazīšanai.
Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas šā gada 11.februāra lēmumiem, publiskai apspriešanai tiek nodota 13 liepu, astoņu bērzu, 13 kļavu, sešu apšu, vienas egles, vienas robīnijas, vienas gobas ciršana Slokas ielā 43, kā arī 15 kļavu, 16 melnalkšņu, deviņu apšu, deviņu bērzu, divu vītolu, trīs blīgznu, divu gobu, trīs ievu, vienas ošlapu kļavas un vienas zirgkastaņas ciršana Slokas ielā 45 saistībā ar plāniem celt šajā vietā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jaunbūves, vēstīja ziņu aģentūra LETA.
Tikmēr tematam veltītajā lapā sociālajā tīklā facebook uzsvērts, ka jau trešdien, 6.martā, pretī Griezes ielai Kuldīgas ielā 31 un 33 tika nozāģētas divas lielas kļavas.
"Kā noskaidrojām no Rīgas domes Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu saglabāšanas komisijas pārstāves Elīnas Bisenieces, šo koku nozāģēšanu ir ierosinājusi Anita Vītola no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta ar pamatojumu, ka koki ir kalstoši, bet netika atzīti par bīstamiem, un pati Elīna Biseniece minēja, ka Rīgas dome velti naudu par koku zāģēšanu netērē un ka Rīgā esot daudz citu koku smagākā stāvoklī. Iemeslu tam, kāpēc tika nozāģēti tieši šie koki, viņa nevarēja pateikt. Anita Vītola bija arī atbildīga par to, ka 2016. gada novembrī, neievērojot vairāk kā 400 iedzīvotāju parakstu, tika nozāģēti 8 koki Hāmaņu muižas parkā," norādīts publicētajā informācijā.
"Visi pēdējā laika notikumi ar Hāmaņa muižas pārdošanu 8.03., daudzdzīvokļu māju projektiem, pirms vairāk nekā 10 gadiem iedzīvotāju apturēto, bet neatcelto Kuldīgas un Slokas ielas krustojuma paplašināšanu un tagad arī iespējamo ceļa paplašināšanu, izbraucot no Griezes ielas, liek domāt par rūpīgi pārdomātu plānu, kas pārvērtīs Kuldīgas ielu līdz nepazīšanai un ļoti liks ciest kokiem."
Jau vēstīts, ka iedzīvotāji iepriekš neslēpa, ka iebilst pret koku izciršanu, jo minētajā teritorijā esot saglabājušās kultūrvēsturiskas vērtības, unikāla flora un fauna, tostarp sikspārņi un dažādi putni, ko nedrīkst iznīcināt.
Biedrības "Aleju aizsardzība" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Ēreinpreisa sarunā ar ziņu aģentūru LETA uzsvērusi, ka attiecīgā teritorija nav piemērota apbūvei, jo tur kādreiz bijis ezers, kas vēlāk aizbērts. Tamdēļ apkārtnes iedzīvotājiem pavasaros applūst mājas, bet, uzbūvējot jaunās mājas, situācija vēl vairāk saasināšoties. "Projektu īstenojot, sagrūs viss skats uz Kuldīgas ielu. Viss dabas mantojums tiks izcirsts un, sitot pāļus, vecajās mājas sienās veidosies plaisas un tās sagrūs. No otras puses tur mitrs, jo otrpus Slokas ielai, kur beidzas Kandavas iela, kādreiz bija ezers, kuru aizbēra, uzbūvējot jaunu māju virsū, kuras iedzīvotājiem pavasarī vienmēr tualete un vannasistaba applūst. (..) Ja jaunajām mājām cels pagrabu, visas vecās mājas, dārzi applūdīs," viņa teica.
