"Ļoti nepatīkami rakstīt par radušos situāciju,vbet tomer to darīšu," ierakstu portālā sudzibas.lv iesāk Gundega.
"Bija pasūtīts beru mielasts Lēdmanes skolā, sakas viss ļoti cerīgi, atbraucām buljons uz galda, viss uzklāts, sagatavots, pasniedza karstos ēdienus. Sēžam pieminam aizgājušo, ik pa laikam pēc iespējas saliku traukus, ko var vākt nost vienā vietiņā, lai vieglāk novākt, uz ko pat nesaņemu elementāru paldies, bet ne par to iet runa!" saka Gndega.
Kad man sēžot pie galda lika pacelt glāzi, lai var noraut galdautu, un pēc mirklīša lika atdot arī glāzi, es biju maigi sakot šokēta!
"Kāds jau dodas prom, paņem kastīte līdzi kaut ko ēdamu, kāds jau saliek lieko pa trauciņiem, lai beigās nav jākavējas, un tālāk sākas briesmīgākais - apkalpojošā sieviete, acīmredzot, bija izdomājusi, ka pošamies prom, kaut gan viesi vēl sēdēja pie galda - kāds ēda, kāds vienkārši pļāpāja, un es sēžot pie galda redzu, ka sāk vākt nost jau visus traukus, glāzes, raut nost galdautus, teorētiski dodot mājienu, ka ir laiks doties prom! Kaut arī mēs uz vietas bijām labi ja 1,5 stundu! Lai cik skumji tas nebūtu, bet bēres ir tā vieta, kur satiekas radinieki, kas netiekas gadiem, un ja laiks nav atrunāts iepriekš, tad 2-3h ir tas laiks ar ko noteikti jārēķinās bēru mielastam! Uz to visu vēl varētu pievērt acis, bet kad man sēžot pie galda lika pacelt glāzi, lai var noraut galdautu, un pēc mirklīša lika atdot arī glāzi, es biju maigi sakot šokēta!" norādā sieviete, kura liek šiem cilvēkiem aizdomāties par darbu apkalpojošā sfērā, kā arī iejūtību šādā laikā.
