VIDEO: Nepatīkamos kadros atklāts, kā izskatās dzīvnieku audzētava Latvijā

© Ekrānšāviņš no video

Dzīvnieku tiesību aizstāvji ar skaudriem video ierakstiem jau vairākkārt centušies pievērst sabiedrības uzmanību nežēlībai kažokzvēru audzētavās. Šovasar vienu no aktīvistiem iesūtīja vienā no modernākajām ūdeļu fermām Vērgales pagastā. Safilmētie video rāda dzīvnieku ciešanas - saplosīti ūdeļu mazuļi, nograuztas ķepas, vaļējas brūces un agonizējoši dzīvnieki.

"Nekā personīga" vēsta, ka laikā, kad fermā strādāja iesūtīts dzīvnieku aizstāvis, tur trūka darbinieku, kas laikus novāktu bojātu pārtiku un nošķirtu agresīvos dzīvniekus pirms tie saplosa savus sugabrāļus. Veterinārais dienests pārbaudēs būtiskus pārkāpumus zvēraudzētavā neatklāja.

Iespēja nemanīti safilmēt fermas ikdienu dzīvnieku tiesību aizstāvei radās, jo firma ar sludinājumiem meklēja zvērkopjus.

Akciju sabiedrība Grobiņa zvēraudzētavu Vērgalē uzbūvēja 2014.gadā. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka te ir ievērotas visas dzīvnieku labturības prasības. Tomēr dzīvnieku tiesību aizstāvji konstatējuši, ka tās tas nav. Zvēri te nav pienācīgi aprūpēti, viņiem tiek nodarītas ciešanas.

Dzīvnieku tiesību aktīviste Vērgales fermā strādāja trīs nedēļas jūnijā. Iespēja nemanīti safilmēt fermas ikdienu viņai radās, jo firma ar sludinājumiem meklēja zvērkopjus. Viņa pieteicās un uzreiz arī dabūja darbu.

Viņai bija pienākums tīrīt būrus, izvākt un uzskaitīt ūdeļu līķīšus, meklēt būros savainotos zvērus. Tāpat viņai bija jānovāc neapēstā, sarūgusī barība. Ja to laikus neizdara, zvēri, īpaši mazuļi, saindējas un mirst no caurejas.

"Pirmajā dienā, kad es atnācu bija 700. Bet viņi teica, ka tas nemaz nav tik traki, jo mums bija vienu dienu devisņsimts miruši bērniņi. Pēc tam viņš lēnām, lēnām sāka samazināties tas skaitlis. Bet pēc tam mira mammas, jo bērni sāka augt, nebija laika, kad atšķirt, tie bērni izsūca mammas," norāda dzīvnieku tiesību aizstāve.

Kažokzvēru audzēšanu regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, kas īpašniekam liek rūpēties, lai zvēriņi nepieredzētu sāpes un ciešanas, kā arī jānovērš to savainošanās iespējas. Minimālās kažokzvēru labturības prasības definētas valdības noteikumos. Vērgales ferma ir salīdzinoši jauna, pamatprasības formāli tajā tiek ievērotas. Vasaras sākums ir viens no sarežģītākajiem periodiem kažokzvēru saimniecībās. Tad jārūpējas, lai būri būtu tīri un ūdeļu mazuļi nesaliptu savos mēslos un neaizietu bojā. Tāpat laikus jānošķir ūdeļu kucēni no mammām. Ja to savlaicīgi neizdara, sākas kanibālisms - šaurajā būrī dzīvnieki sāk plēst cits citu. 130 tūkstošu kažokzvēru apkopšanā problēmas rada darbinieku trūkums.

Kažokādu cenas jau četrus gadus ir nepieredzēti zemas. Ja 2013.gadā viena ādiņa starptautiskās izsolēs maksāja vairāk nekā 70 eiro, tad pērn vairs tikai 20 līdz 30 eiro.

Akciju sabiedrība Grobiņa ir viens no lielākajiem kažokzvēru audzētājiem Latvijā. Tā saimnieko divās fermās - Vērgalē un Grobiņas pagasta Dubeņos. Pēdējos gados firmai ar biznesu nesokas. Kažokādu cenas jau četrus gadus ir nepieredzēti zemas. Ja 2013.gadā viena ādiņa starptautiskās izsolēs maksāja vairāk nekā 70 eiro, tad pērn vairs tikai 20 līdz 30 eiro. 2016.gadā sabiedrībai Grobiņa uzsākts tiesiskās aizsardzības process. Firma kreditoriem ir parādā 14 miljonus eiro. Apgrozījums 2016.gadā bija 2,7 miljoni eiro, 2017.gadā - 3,1 miljons. Zaudējumi attiecīgi 2,2 miljoni un 338 tūkstoši. Uzņēmuma kontrolpakete pieder ietekmīgā ZZS pārstāvja Andra Jaunsleiņa ģimenei.

A/S "Grobiņa" valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis uzsver: "Taču uz zvēru labturību tas nekādu iespaidu neatstāj. Barošanu visu mēs veicam savlaicīgi, atsēdināšanu veicam savlaicīgi. Ja kaut kur mums ļoti pietrūkst darbaspēks, tas varētu būt pārējos fermas uzkopšanas darbos, kas nav saistīts ar dzīvnieku labturību. Mēs nespējam savlaicīgi nopļaut vai izvest šos te mēslus, bet tas noteikti neatstāj iespaidu uz dzīvnieku audzēšanu."

Jaunsleinis stāsta, ka augusta beigās fermā Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti veikuši labturības pārbaudi un pārkāpumus nav konstatējuši. Dienestā saka, ka pārkāpumi tomēr bijuši.

"Šinī pārbaudē tika konstatēta neatbilstība. Par to ka vienā būrī ir vairāk dzīvnieku nekā pienāktos. Īpašnieks paskaidroja ka viņam ir paredzēts šos dzīvniekus pārvest uz otru, Grobiņas novietni, kur viņi tiks tālāk audzēti nobaroti. Pie tam, vēl šis blīvums nebij visā novietnē, bet atsevišķās vietās bija pārsniegts. Un protams bija vesela kaudze tādi konstatējumi, kas tika pārrunāti ar šīs novietnes īpašnieku," atklāj PVD pārstāve Maija Irbe.

Firmai sods nav piemērots. Tikai uzdots pārkāpumus novērst. Noskatoties dzīvnieku aizstāvju safilmēto video, Irbe atzina, ka tajos ir saskatāmi atsevišķi pārkāpumi. Piemēram, nedrīkst izmest beigtos dzīvniekus kopā ar veco barību. Vietām būros ir pārāk daudz dzīvnieku.

Dzīvnieku draugi Vērgales fermā nonāca nejauši. Vasaras sākumā tā bija publicējusi darba sludinājumu. PVD labturības pārkāpumus šovasar konstatējis arī vairākās citās novietnēs, vienā pārkāpumi ir bijuši ļoti rupji. Uzsākta administratīvā lieta. PVD neatklāj, kurai firmai tā pieder.

Nebūšanas

Var teikt, ka baumu līmenī, bet soctīklos pamanīti vairāki ieraksti, kas liecina, ka viens vai otrs veselībai būtisks izmeklējums, pakalpojums vai manipulācija tiek atlikta uz nākamo gadu, jo visa tiem paredzētā nauda ir iztērēta.

Svarīgākais