Jānis B. dalījies ar saviem novērojumiem, kāda var izvērsties pārdevēja ikdiena un komunikācija ar klientiem, aicinot viens otru cienīt.
"Labu laiku atpakaļ, kādā kafijas iestādē dzirdēju, kā kāds klients mēģināja ko iestāstīt baristam par kafiju, cilvēkam, kurš, visticamāk, zina visu par kafiju, jo tā ir viņa ikdiena.
Pats skaļākais ko pircējs manuprāt pateica bija: "Klientam vienmēr ir taisnība". Kafijas meistars pateica, ka viņš kļūdās. Un es pie sevis nodomāju, kāds malacis, kafijas meistars protams. Kas tas par teicienu,"Klientam vienmēr taisnība", izdomāts vai agrāk tā ar bija. Vai pircējs iedomājas, ka viņš tak atstāj naudu un pārdevējam ir jāizdabā visām viņa vēlmēm? Var jau būt ka tā arī kur ir, un ir tādi uzstādījumi no priekšnieku puses. Man par laimi tādu uzstādījumu nav, un es uzskatu, ka ir jābūt abpusējam pozitīvam kontaktam starp pircēju un pārdevēju.
Un tā arī pārsvarā ir, bet vienmēr uzrodas kāds savādāk domājošs cilvēks, bet tāpēc jau mēs esam dažādi, un tas viss ir pareizi. Un es nekautrējos pateikt cilvēkam savu viedokli, iespējams, tāpēc ar mani daži sauc pat agresīvu pārdevēju, par nepieklājīgu utt.
Kā piemēram šodien, meitene pienāk pie kases, austiņas ausīs, uz manu sveicienu un vēlmi palīdzēt nereaģē, noliek vien 2 eiro pa bērzu sulu aiziet. Pēc laika atgriežas un saka ka sula ir skāba. Es saku, tā ir vakar vesta, un tas ir dabīgs process, un sula ar katru dienu paliek ierūgušāka. Protams arī paši nogaršojām, un nu jau esmu vēl pieciem pircējiem iedevis nogaršot, un visi kā viens saka, ka garšo pēc gardas bērzu sulas, nav tiko tecināta, bet nav ar skāba. Meitenes atbilde protams bija, ko Tu man te stāsti, klientam vienmēr ir taisnība, skāba un viss.
Protams iedevu vietā šodien vesto. Bet viņa tak varēja izņemt austiņas pie kases no ausīm, ja ne atbildēt uz sveicienu un uz vārdu "lūdzu", tad vismaz pajautāt, kura sula, kad ir vesta.
Ekrānuzņēmums
Vai gadījumi, kad cilvēks pie kases pienāk un runā pa mobilo telefonu,un tu viņu ar smaidu uzrunā, bet viņš tev miedz aci, un liek saprast - pagaidi, neredzi, es runāju pa telefonu. Tu atnāci iepirkties,vai runāt pa telefonu!
Ok. Ir dažādi gadījumi, un var ar redzēt cilvēka attieksmi, kurš atvainojas un pats jūtas neērti, jo piezvanīt var bērns, kam kas noticis, vai kas cits neatliekams, ne par to stāsts. Stāsts par tiem cilvēkiem kuri stāsta savus dienas piedzīvojumus pa telefonu pie kases, necienot, ne pārdevēju, ne citus pircējus, kuri stāv aiz viņa rindā. Cilvēki, kuri nezina vārdus "Sveiki" vai "Uzredzēšanos", vai "Lūdzu" vai "Paldies". Ja mani kāds uzrunā, vienalga kur, es atbildu pat tad ja mani tas neinteresē.
Ir cilvēki, kuri nav laimīgi un nāk to visu negatīvismu izgāzt kādā veikaliņā, jo tur tak būs pārdevējs, kurš man neko nedrīkst teikt pretī, jo klientam tak vienmēr ir taisnība. Man prieks, ka tādu nav daudz. Protams tas ir tikai mans viedoklis. Varbūt tas ir normāli un es domāju nepareizi, un es tikai mācos to visu neņemt pie sirds. Mēs katrs esam audzināts savādāk,un paši izvēlamies kā uzvesties,un cik daudz atļauties.
Bet mans smaids piederēs tikai pozitīvajiem un vienkāršajiem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuri novērtē citus cilvēkus. Esiet smaidīgi, pozitīvi un laimīgi un tā jūs padarīsiet laimīgus arī citus," aicina Jānis.
