Oskars P. sociālajā tīklā Facebook dalījies ar pārdomām par Latvijas iedzīvotāju skaitu, kam jāuztur valsts ceļu tīkls. Vai maz mēs to varam atļauties?
"Cik iedzīvotāju dzīvo Latvijā, cik mums ir nodokļu maksātāju, kas faktiski finansē autoceļu uzturēšanu. Ja rēķinām uz nodokļu maksātāju skaitu, varam saprast, kāpēc trūkst naudas ceļiem. Bēdīgā ceļu stāvokļa problēmas būtība slēpjas ekonomikā, nevis ceļu inženierzinātnēs", teic RTU profesors Zariņš. Un tas attiecas pilnīgi uz visu, ne tikai ceļiem.
To var teikt par medicīnu, izglītību utt utjp. Latvijā dzīvo par maz cilvēku, kas spētu uzturēt šo lielo valsti. Kāpēc saku lielo? Latvija (64 589 km²) ir lielāka valsts platības ziņā par Nīderlandi (41 543 km2) un Dāniju (43 094 km²). Savukārt iedzīvotāju skaits Nīderlandē ir 17,02 miljoni, Dānijā - 5,7 milj, kamēr Latvijā knapi 1,9 milj. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Latvijā daudz mazākam privātā sektorā strādājošo cilvēku skaitam ir jāuztur krietni lielāka valsts, kā tas būtu mazākās valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Un tas nozīmē tikai vienu, mēs - latvieši, patiesībā nemaz nevaram atļauties tik lielu valsti.
Skaidrs ir viens, ka neviens no politiķiem neatļausies kaut ko šādu pateikt skaļi, jo tad taču var vairs neievēlēt. Bet tā drīzāk ir bezatbildība. Jautāsiet, ko tad darīt? Vajadzētu radīt apstākļus, lai lielākam cilvēku skaitam rastos vēlēšanās dzīvot šajā teritorijā. Šobrīd Latvijai ir brīnišķīgs vidējais iedzīvotāju blīvums.
Katram iedzīvotājam sanāk akurāt pa ~ 33 000 kvadrātmetru. Padomājiet paši, vai katrs no mums būtu spējīgs uzturēt viens pats saimniecību šādā platībā. Tikmēr tajā pašā Nīderlandē uz vienu cilvēku ir tikai aptuveni 2500 m2. Nu tas jau tāds diezgan tverams laukumiņš. Tikmēr ar visiem iespējamiem līdzekļiem tiek radīti apstākļi, lai iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajā teritorijā - samazinātos.
Tiek pievilkti groži saistībā ar valodas lietošanu, ierobežojumi darba tirgū utt utjp. Savukārt tā saujiņa, jā, tieši saujiņa, tūristu, kas atbrauc uz Latviju, šo valsti nespēs glābt. Prasīsiet, kādēļ tāds pesimisms? Tāpēc, ka optimismam nav nekāda pamata...," raksta Oskars P.
Ekrānšāviņš/Facebook
