"Meklējot jaunu darbavietu, atsaucos uz sludinājumu par auklīti, devos uz pārrunām un joprojām esmu šokā," portālā sudzibas.lv raksta sieviete, kura novērojusi nepatīkamu attieksmi pret bērniem bērnudārzā Rīgas centrā.
"Sastapu tur vadītāju. Uz to brīdi bija divi bērni, viens ~2,5 gadus vecs, otrs ~3 gadus vecs zēns. Pārējie bija izvesti āra pastaigā.
Mazākajam bija liels zilums uz vaiga, uz ko vadītāja noteica, ka tas ir mājās
iegūts, tas bieži, viņu mājās neviens nepieskatot. Mēģināju bērnus uzrunāt, uz ko vadītāja atteica "nav vērts, viņi nerunā, atpalikuši, nāk no tādām ģimenēm, ja mājās nerunā, tad tagad jau par vēlu ko labot... " To visu viņa teica bērnu klātbūtnē un emocionāli pretīgā tonī!
Telpā, kur uzturējāmies (viena no divām istabām dzīvoklī), nebija nekā,
izņemot bērnu krēsliņu,s uz kā puikas centās kāpt. Tādēļ vadītāja (kura
vairākumā sēdēja un skaļā tonī neļāva bērniem izpausties un šausminājās), lai labāk kontrolētu situāciju, izvēlējās trīsgadnieku nošķirt un ieveda viņu turpat blakus esošā pieliekamajā telpā, kā pati paskaidroja "tur spēļmantu nav, tur ir ledusskapji un tur sagatavo ēdienu"!
Pēc laiciņa puika iznāca un sāka man iet apkārt, es mēģināju jokojot teikt, ka man sāk griezties galva, viņam arī var sagriezties un mēģināju viņu ar rokām stādināt. Uz ko vadītāja noteica "tā ar viņiem nevar, tā viņi sāk "uz galvas kāpt"", un skaļā tonī atkal ieveda zēnu pieliekamajā un aizvēra durvis! Kad atnāca pārējie bērni, puisēns priecīgs iznāca tos sagaidīt, bet atkal, lai netraucē, tika ievests pieliekamajā (protams viņš katru reizi tur raudāja)!
Rokas mazgāt viņu izlaida, pēc kā zēns atnāca un nostājās
pie manis. Pienāca klāt vēl viens puika un ar pirkstu bakstot vēderā rādīja,
kur viņam jāiet - pieliekamajā! Trīsgadnieks jau atkal ieraudājās, bet es paskaidroju, ka viņš neko sliktu nav izdarījis. Tad bērni ieņēma vietas pie sagatavotajiem galdiņiem.
Zēns apsēdās blakus vienai meitenītei, pēc kā viņa uzreiz (ne no kā, es biju klāt) sāka raudāt. Es meitenīti uzrunāju, ka pēc pastaigas droši vien nogurusi, tūlīt paēdīs. Bet viena no jaunietēm-darbiniecēm pienākusi: "Viņš ir drausmīgs, tu pati redzēsi!" Atgāju nostāk, vēroju notiekošo. Pēkšņi jau minētā meitene iebļāvās, jo trīs gadus vecais zēns viņai pieskārās pie rociņas. Minētā jauniete-darbiniece momentā paņēma un ieveda puika atkal pieliekamajā!
Pēc kā es devos puiku mierināt, glāstīju un teicu, lai klausa, viss būs labi, un viņš nomierinājās. Zēnam ēst tika pasniegts pieliekamajā vienatnē! Mani vadītāja pasauca un teica, ka tā es strādāt nevarēšot, ka ar mani "pilnīgi paredzams no vecākiem nāks sūdzības viena pēc otras!" Uz ko es pateicu, ka vispār esmu šokā par redzēto ar konkrēto bērnu, ka man būtu jāziņo, vai mammas to nojauš. Uz ko viņa sāka sīki iztirzāt no kādām ģimenēm katrs bērns nāk, ka attiecīgās mammas nestrādā, kāpēc viņas tur vispār bērnus ved, pašas netiek galā... Runāja arī par citiem, cik bezcerīgi varianti viņiem tikuši!
Protams, vakarā sagaidīju zēna mammu (kura neatbilda tam kā viņu bija raksturojusi vadītāja) un izstāstīju. Viņa bija nesaprašanā, ka viņas bērnu nelaiž āra pastaigā ar pārējiem, jo slims viņš nebija un nekas netika teikts!" raksta sieviete.
