Limbažnieki cenšas vērst pilsētas vadības uzmanību, cik briesmīgā stāvoklī ir ietves par kurām nav iespējams pārvietoties ratiņkrēslā vienatnē un arī māmiņām ar bērnu ratiņiem tas ir pārbaudījums.
"Kopā ar dažiem novada politiķiem un jauniešiem šodien izgāju izglītojošā izpētes pastaigā pa Limbažiem.
Politiķi pabrīnījās, cik grūti izejamas ietves, ka ar ratiņkrēslu tās vienatnē nav pārvaramas, bet galā izskanēja: "Vismaz labi, ka vispār ir ietves!"
Manas pastaigu komandas politiķi paši sēsties ratiņkrēslā atteicās, aizbildinājās ar māņticību, bet skaidrs, ka patiesais iemels bija kauns, jo tas taču ir šausmīgs negods parādīties sabiedrībā, sēžot ratiņkrēslā, to labi varēja arī novērot daudzos pretīmnācējos, kas diezgan uzkrītoši novērsās, vai skatījās ar šausmīgu žēlumu, redzot krēslā kropli nevis cilvēku," raksta Māris.
