Lai gan daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies uz ārvalstīm, lai uzlabotu savu un ģimenes finansiālo stāvokli, diemžēl ir gadījumi, kad tas neizdodas. Tā noticis arī 40 gadus vecajam Nikolajam, kurš Īrijā ieradies pirms 17 gadiem.
Portāls "Baltic-Ireland" vēsta, ka Nikolajs, ierodoties Īrijā, vairākus gadus strādājis par zvejnieku un pēc tam būvniecības nozarē.
“Tagad man nav darba, nav dzīves un nav māju,” atzīst bezpajumtnieks. Viņš katru dienu nāk uz Mendicity Institution ēdnīcu kopā ar savu draugu, 59 gadus veco lietuvieti Steponas Druseiku. Katru dienu vīriešiem ir jāzvana uz bezmaksas tālruņa numuru, ko nodrošina Dublinas pilsētas dome, lai uzzinātu, vai kādā no hosteļiem viņiem būs gulta, kur pārgulēt nakti.
Dažreiz vīriem ir gulta, dažreiz guļammaiss un vieta uz grīdas uz paklāja, kur pārgulēt, bet dažreiz nav pat tā un viņi nakšņo uz ielas.
“Es nekad vairs nerunāju par rītdienu,” saka Budāns. Viņš bez pajumtes ir septiņus gadus, kopš zaudēja darbu un vairs nevarēja atļauties samaksāt par dzīvesvietu.
Divas pēcpusdienas nedēļā bezpajumtnieki strādā darbnīcā, gatavojot puķu kastes logiem. Viņiem tiek maksāta stundas likme.
