Vita dalījusies ar domām par simtgades sagaidīšanu un to, cik ļoti Latvijā tiek novērtēts cilvēks.
"Ir 19. novembra rīts. Krāšņie valsts svētki ir garām.
Pie mammas atnāk kaimiņš. Invalīds. Viena kāja ir protēze. Pienāca paziņojums,ka invaliditātes pensiju vairs nesaņems. Jo sasniedzis pensijas vecumu. Tagad viņu dzenā pa arhīviem. Iedotas 3 lapas ar adresēm Rīgā, atzīmēti transporti, kā tikt. Man tas liekas tik zemiski!
Visu mūžu braucis ik pa 2 gadiem pierādīt, ka kāja nav pieaugusi, tagad atņem invaliditātes pensiju un dzenā vecu cilvēku pa arhīviem. Labi, no kolhoza laikiem pazudusi grāmatiņa. Bet vai tehnoloģiju laikā, cilvēkam ar vienu kāju jābraukā un jāmeklē! Iestādē darbinieces vel pasaka - jūs zvaniet, nezinam kur īsti ir! Nopietni? Nākamgad salūtam tiks tērēts 1 milj. Vai man vienai liekas,ka kaut kas mūsu valstī nav kārtībā?" jautā Vita.
