Ilona pēc pārciestās slimības jau divus gadus pārvietojas ratiņkrēslā. Pārvietoties sievietei ir grūti, tāpēc dažādus kultūras un izklaides pasākumus viņa apmeklē reti. Tiesa, viena no reizēm, kad sieviete izlēmusi apmeklēt kādu no Rīgas kinoteātriem, beigusies ar lielu pārdzīvojumu un asarām, vēsta LTV raidījums "4.studija".
Pāris dienas pirms kinoteātra apmeklējuma Ilonas vīrs devies noskaidrot, vai maz sieva varēs iekļūt zālē, kur tiek rādīta ģimenes izvēlētā filma. No kinoteātra darbiniekiem saņemta pozitīva atbilde, tomēr sievietei, kura pārvietojas ratiņkrēslā, bijusi slikta priekšnojauta.
"4.studija" informē, ka Ilona ar vīru sataisījusies, vīrs nopircis biļetes un abi devušies skatīties jaunāko latviešu filmu "Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru."
Ilona ar asarām acīs stāsta, kā tajā dienā uzvilkusi kleitu. Sestajā stāvā abus sagaidījis apsargs, kurš piedāvājis sievieti ar visu ratiņkrēsu uznest pa kinoteātra zāles kāpnēm. "Ziniet, tanī brīdī man bija ļoti liels apmulsums," norāda sieviete.
Jurģis Briedis, kurš ir apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts sarunā ar žurnālistu norāda, ka nest cilvēku ratiņkrēslā ir ārkārtīgi bīstami. "Ja cilvēks no ratiņkrēsla izkritīs, viņam slimnīcā būs jāpavada teju gads. Krītot tu esi bezpalīdzīgs, visbiežāk kaut kas tiek salauzts. Cilvēku nevar nest."
Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency
Arī Ilona nevēlājas riskēt, tāpēc no nešanas atteicās. Tā kā viņa nav pilnībā paralizēta, viņa centusies tik uz sēdvietu saviem spēkiem. "Mani vīrs paņēma aiz elkoņa un rāpoju. Raudāju visu kino. Man bija kauns. Ja man pasaka divas reizes, ka es tieku tur augšā un bez problēmām, tad kāpēc man jāmaksā nauda un jārāpo lejā un augšā?"
Kino pārstāvji gan norāda, ka dažās kinozālēs konfigurācija esot tāda, ka nokļūt sēdvietās, neizmantojot kāpnes, neesot iespējams, tādēļ kinoteātrī ir speciālas rampas, kuras varot nolikt uz kāpnēm, lai klients spētu nokļūt savā vietā.
Ilonai nekādas palīgierīces gan šoreiz piedāvātas neesot.
