Santa dalījusies ar pārdomām par pieredzēto slimnīcā Rīgā. Tas licis pārdomāt valsts attieksmi pret iedzīvotāju veselību.
"Nācās man pa nakti ar ātro palīdzību nonākt šeit - Paula Stradiņa Klīniskajā slimnīcā. Līdz pēdējam brīdim domāju, ka šī ir Latvijas labākā slimnīca, ka šeit sniegs pirmo neatliekamo palīdzību, bet diemžēl nē. Sešas stundas pat neatnāca dežūrārsts. Teica, ka atnāks, tikai nepateica kad.
Izmeklējumu telpā pat neiedeva man segu un spilvenu. Atbilde - mums nav, domājiet, ka esat nonākusi labdarībā vai baznīcā. Teica, ka jāpagaida dakteris, ko arī darīju, trīs stundas. Tad noņēma analīzes un iepotēja pretsāpju zāles. Cik varu mocīties! Kaut gan par sāpēm nesūdzējos, blakus raudāja sieviete gados, kura lūdzās, lai pieaicina ārstu. Viņa teica raudošā balsī, ka guļot uzņemšanas pagaidu telpā 15 stundas... Tad sanitāre viņai atbildēja, ja kaut kas nepatīk, dosies tūlīt mājās. Tad sapratu, ka mani sagaida tas pats.
Plkst. 6.30 palūdza doties uz citu telpu un atkal gaidīt. Nosēdēju pusstundu, tā arī neviens nepienāca. Izsaucu taksi un devos citā virzienā, uz Jūrmalu. Analīžu rezultāti un diagnoze vēl nebija pirms devos uz savu galvu prom.
Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
Aizdomājaties! Par šādu medicīnisko palīdzību, ko sniedz viena no lielākajām mūsu valsts slimnīcām! Man tas lika saprast to, ka medicīniskā palīdzība mūsu valstī ir 0. Diemžēl tikai privātklīnikās ir attieksme pret pacientu un viņa sāpēm, sūdzībām," uzskata Santa.
