Viela pārdomām . /no 20.janv.2015./ / Egils Dambis /
= BALTĀS DŪJAS STĀSTS =
... /Egils Dambis/
...Reiz dzirdēju stāstu par balto dūju,
Kas debesīs dvēseli paņem sev līdz.
Kas atnāk kā vēstnesis, kā jauna ziņa,
Ko iztulkot tikai dvēsele prot.
.
Nolaidās dūja uz mana pleca,
Balta, tik balta kā baltākais sniegs.
Ar savu stāstu par balto dūju,
Ko dzirdējis agrāk nebij' neviens.
Tā stāstīja man par labu un ļaunu,
Par to, ka katram ir savs dūjas stāsts.
Par maldiem ko dzirdējis biju no citiem,
Kas beigās var kļūt arī mans lāsts.
Tā stāstīja man par sevi pašu,
Par mīlestības pilnību un ceļu ko iet.
Par nāvi un dvēseli mūžības ritumā
Un balto dūju kā baltākais sniegs.
Gaisā no pleca pacēlās dūja,
Vien palika sirdī man dūjas stāsts.
Par labu un ļaunu, par dzīvību, nāvi,
Kas mīlestības pilnībā nav nekad lāsts.
P.S. Ir jāpiekrīt rakstā minētai problēmai ! Vai ,tiešām, jaunais pāris jūtās
gandarīts ? Bet ,iespējams,ka īstās pasta dūjas uz laiku ,,izīrētas'' nav nemaz
tik mežonīgi dārgas ! Viņas ,taču, atgriežas, ...ja vien lielpilsēta nerada apjukumu!
Varbūt,tomēr TEIKSIM,,NĒ''
Noķeriet un palaidiet pelēkos mājas baložus, kuri paši prot sev barību meklēt, ja reiz vajag ķēmoties. Kāda jēga bendēt baltos balodīšus?
Tiešām, nav saprotams, no kurienes uzradās šī tradīcija. radās 15 gadus atpakaļ. Līdz tam par to neko nezinājām. Kā to var saukt par tradīciju?. Izdomā visādas ēverģēlības kāzās un nosauc par tradīciju. Pie humoristiskā kāzu zvēresta, kur vīrs apsola 40 gados sievu apmainīt pret divām divdesmitgadīgām
arī varētu teikt, ka tā ir tradīcija, jo oficiāli nosauktajā "Pusmūža krīzē< tādas lietas notiek arvien biežāk! Arī būs tradīcija?