ASV, Virdžīnijas pamatskolas pirmās klases skolotāja, kuru sašāva sešgadīgs skolnieks, ceturtdien liecināja savā civilprocesā pret bijušo direktora palīgu, kurš tiek apsūdzēts par vairākkārtēju brīdinājumu ignorēšanu, ka zēns, iespējams, pirms apšaudes bija paņēmis līdzi ieroci skolā, ziņo CNN.
"Es domāju, ka mirstu. Es domāju, ka esmu mirusi," ceturtdien, īsi pirms viņas advokāti pabeidza savu lietu, sacīja Ebija Zvernere, atceroties brīdi, kad 2023. gada 6. janvārī viņai iešāva rokā un krūtīs, sēžot pie lasīšanas galda savā klasē.
Zvernere instinktīvi pacēla roku, kad saprata, ko skolnieks darīs. Viņa tiesā stāsta: "Skolēna sejas izteiksme ir dzīvākā atmiņa, kas man ir. Tas bija it kā ļoti tukšs skatiens, bet patiesībā tas nemaz nebija tukšs."
Viena no Zverneres pēdējām atmiņām skolā dienā, kad viņa tika sašauta, bija doma: "Es biju ceļā uz debesīm vai debesīs."
"Mana nākamā atmiņa ir tāda, ka es redzu sev apkārt divus kolēģus," sacīja Zvernere. "Es apzinājos to, ka esmu ievainota, un viņi spiež uz savainotajām vietām."
Zvernere ir iesniegusi 40 miljonu dolāru vērtu prasību pret bijušo direktora vietnieci Eboniju Pārkeri, apgalvojot, ka Pārkere nerīkojās, kad vairāki cilvēki vērsās pie viņas ar bažām, ka zēns ir atnesis ieroci uz skolu.
Civilprocess sniedz ieskatu dažās galvenajās detaļās, kas tiks sniegtas krimināllietā nākammēnes pret Pārkeri, kurai tiek izvirzītas astoņas apsūdzības par bērnu atstāšanu novārtā.
Apsūdzību celšana pret skolas amatpersonām pēc apšaudes skolā ir reta parādība, CNN pastāstīja Virdžīnijas Universitātes tiesību profesors, un šī lieta varētu radīt precedentu turpmākiem notikumiem, jo ASV kopienas cīnās ar atbildības jautājumiem pēc tam, kad skolu ir skārusi vardarbība ar ieročiem.
Tā joprojām ir arvien izplatītāka problēma: līdz pirmdienai Amerikas Savienotajās Valstīs šogad ir notikušas 64 skolu apšaudes.
Zvernere aprakstīja apšaudes radītās fiziskās traumas sekas. Traumas dēļ, kas izraisīja vairākas operācijas, Zvernere joprojām nevar pilnībā izmantot savu kreiso roku, viņa teica.
"Kopumā es teiktu, ka man ir grūti ar dažām lietām, kas jādara," viņa teica, piemēram, atvērt čipsu paciņu vai ūdens pudeli.
Viņa arī liecināja par ilgstošu emocionālu traumu, piemēram, bailēm iziet sabiedrībā ar māti un māsu, kā arī distancētības sajūtu no draugiem. "Es vienkārši vēlos palikt mājās," viņa teica.
Prasībā tiek apgalvots, ka Pārkere ignorēja vairāku skolotāju un darbinieku paustās bažas, tostarp to, ka skolēnam, iespējams, vairākas stundas pirms apšaudes bija ierocis.
Sūdzībā teikts, ka Pārkere tiek apsūdzēta par "skolotāju un darbinieku brīdinājumu ignorēšanu, ka skolēni ir redzējuši šaujamieroci" un ka skolēns "pirms pārmeklēšanas no mugursomas bija izņēmis priekšmetu, kas, visticamāk, bija šaujamierocis".
Sūdzībā teikts, ka skolas konsultants un administrators sacīja, ka Pārkere arī "aizliedza" skolotājiem pārmeklēt sešgadīgo bērnu, meklējot šaujamieroci, sakot, ka viņa māte drīz viņu savāks.
Zēnam skolā bija jābūt vecāku pavadībā "viņa vardarbīgo tieksmju dēļ". Taču apšaudes dienā skolas administrācija "ļāva viņam palikt bez pavadības", teikts sūdzībā.
Prasībā apgalvots, ka iepriekšējā mācību gadā zēns skolas rotaļu laukumā žņaudza skolotāju, kā arī pacēla klasesbiedrenes kleitu un nepiedienīgi pieskārās viņai.
Pagājušā gada aprīlī atklātajā lielās žūrijas ziņojumā teikts, ka slikti lēmumi noveda pie "novēršamas" apšaudes.
Pārkeres advokāts iepriekš nav atbildējis uz CNN lūgumu sniegt komentārus. Ceturtdien, pratināšanas laikā, Pārkeres advokāts centās apgāzt Zverneres apgalvojumus par apšaudi, ierobežojot viņas vēlmi iziet sabiedrībā.
Advokāts iesniedza pierādījumus, ka Zvernere pēc apšaudes ir apmeklējusi koncertus, tostarp Teilores Sviftas koncertu.
Advokāts arī centās apgāzt apgalvojumus, ka Zverneres ievainojumi fiziski traucē, jautājot Zvernerei, vai viņai ir bijuši fiziski ierobežojumi, kā viņa veiksmīgi apmeklējusi un absolvējusi kosmetoloģijas skolu.
Zvernere lepojās ar absolvēšanu, taču bieži cieta sāpes, viņa teica. Viņa vēl nav ieguvusi darbu kosmetoloģijas jomā un nevar strādāt šajā jomā, kamēr viņas roka nav sadzijusi pēc pēdējās operācijas.
Pārkere atkāpās no amata divas nedēļas pēc apšaudes, un direktore tika pārcelta uz citu skolu. Incidents arī pamudināja skolas valdi atsaukt skolas direktoru.
Trešā liecību diena sākās ar to, ka Zverneres advokāti izsauca psihiatru, kurš liecināja, ka Zvernerei pēc apšaudes ir posttraumatiskā stresa sindroms.
Dr. Klārenss Vatsons liecināja, ka Zvernere agrāk bija pārvarējusi garīgos stresa faktorus, piemēram, kad viņai bija liela darba slodze koledžā vai neilgi pēc tēva pēkšņās nāves. Taču apšaude bija "kā benzīna liešana virsū ugunskuram", izraisot viņai atkārtotus murgus.
"Viņa vienkārši vairs nav tā persona, kas viņa bija pirms notikuma," tiesā sacīja Zverneres māsa, sakot, ka apšaude aptumšoja māsas prātu, kura kādreiz bijusi kā spoža gaisma. “Viņai bija daudz iemeslu sajūsmināties par dzīvi. Nu vairs nav."
Otrdien operāciju nodaļas vadītājs, kurā Zvernere tika hospitalizēta, liecināja, ka viņas ievainojumi bija dzīvībai bīstami. Viņas plauša tika skarta, un lode, kas palika Zverneres ķermenī, tik tikko netrāpīja viņas sirdij, sacīja Daniels Manns. Ortopēdiskais traumatologs liecināja par Zverneres postošās rokas traumas detaļām, vairākām operācijām un notiekošo atveseļošanos.
Pēc divām nedēļām slimnīcā un sešām operācijām Zvernerei ir palikusi roka, kas “nekad nekļūs normāla”, tiesai pastāstīja ortopēdiskais ķirurgs Džeimss Stjuarts.
Tagad jau atvaļināts kaprālis no Ņūportņūzas šerifa biroja trešdien liecināja par savu reakciju uz notikuma vietu pēc apšaudes. "Mēs bijām diezgan pārsteigti. Mēs negaidījām ieraudzīt tik jaunu aizdomās turamo," liecināja kaprālis.
Zvernera advokāti kā pierādījumus iesniedza arī ķermeņa kameru ierakstus un policijas notikuma vietas fotogrāfijas.
Skolēna mātei tika piespriests kopumā gandrīz četru gadu cietumsods par bērnu atstāšanu novārtā un federālām apsūdzībām par ieroču glabāšanu.
Zēnam netika izvirzītas apsūdzības par nekādiem pārkāpumiem.
Apšaudē izmantoto ieroci iegādājās zēna māte, tas glabājās viņas skapja augšējā plauktā un bija nostiprināta ar drošības slēdzi, iepriekš CNN pastāstīja mātes advokāts.
Tomēr prokurori vēlāk paziņoja, ka varas iestādes neatrada ne drošības slēdzi, ne atslēgu uz to. Zēns stāvēja uz kumodes atvilktnes un izņēma ieroci no mātes somiņas. Pēc tam viņš atnesa ieroci uz skolu mugursomā, paziņoja policija.
Zēna mātei nebija kriminālsodāmības, un viņa kopš apšaudes sadarbojās ar varas iestādēm. Viņa pati nodeva sevi policijai pēc tam, kad pret viņu tika izvirzītas apsūdzības, un tika atbrīvota pēc 5000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas.
Tā kā mēģinājumi saukt skolu amatpersonas pie kriminālatbildības par apšaudēm skolās ir reti, šī lieta varētu radīt precedentu, sacīja Derils K. Brauns, tiesību profesors Virdžīnijas Universitātē.
Saskaņā ar Ieroču vardarbības arhīva datiem, kas, tāpat kā CNN, definē masu apšaudi kā tādu, kurā ievainoti vai nogalināti četri vai vairāk cilvēki, šogad ASV ir notikušas 356 masu apšaudes, kurās nogalināti vai ievainoti vismaz 300 cilvēku. Skolu amatpersonu apsūdzēšana par nolaidību šķiet "jauna stratēģija", sacīja Brauns.
“Šķiet, ka vienīgā atlikusī stratēģija ir uzlikt atbildību cilvēkiem, kas nodrošina piekļuvi ieročiem, vismaz bērniem, vismaz skolēniem un bērniem līdz 16 vai 18 gadu vecumam,” sacīja Brauns.
Šīs lietas varētu radīt “ļoti lielu” precedentu un likt skolu amatpersonām apzināties savus pienākumus un rīkoties, pamatojoties uz jebkādu informāciju, kas viņiem ir par bērnu ar ieroci vai kurš rada briesmas skolēniem un darbiniekiem, sacīja Brauns.
