Vairākās sociālā tīkla "Facebook" domu biedru grupās izplatīta informācija, ka aplikācijā "Viber" uzdarbojas krāpnieki - viņi uzdodas par kādas bankas darbiniekiem, mēģinot iegūt datus.
"Viber lietotāji! Ir novēroti gadījumi, kad aplikācijā Viber zvana kontaktos neesošs profils BANK. Parasti šādiem profiliem ir dažādi telefona numuri," vēsta kāds sociālā tīkla lietotājs.
Valsts policija informējusi, ka Latvijā pērn tika konstatēta jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem.
Proti, daudzi iedzīvotāji kopš pērnā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.
Valsts policija aicina neuzticēties šādiem zvanītājiem un atgādina, ka banku darbinieki nekad neprasīs atklāt paroles! Gadījumos, kad krāpniekiem ir sniegta banku kontu piekļuves informācija, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī par notikušo jāziņo policijai.
Tāpat pēdējo divu gadu laikā viens no aktuālākajiem krāpšanas veidiem, kad iedzīvotājiem tiek piedāvāts ieguldīt finanses virtuālās interneta platformās.
Respektīvi, iedzīvotāji periodiski saņem telefona zvanus no nezināmām personām, kas uzdodas par finanšu brokeriem vai citiem finanšu speciālistiem. Minētie “finanšu speciālisti” pārliecina cilvēkus uzsākt investīciju darbības, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētas interneta platformas, kā arī piedāvā palīdzību procesā, lai uzsāktu veikt investīcijas.
Ārvalstīs reģistrētas investīciju kompānijas, kas nav saņēmušas atļauju no FKTK savas darbības veikšanai Latvijas teritorijā, aktīvi piedāvā ieguldīt naudas līdzekļus ar nolūku gūt peļņu, iemaksājot tos brokeru kompāniju kontos, bet ne ieguldītie līdzekļi, ne dividendes, kā rada pieredze, netiek izmaksāti. Kā platforma reklāmai var tikt izmantotas viltus ziņu lapas, no kurām lietotāji, šajās lapās aizpildot dažādas aptauju anketas, var tikt novirzīti uz krāpnieciskajām lapām, kur tiek piedāvāts ieguldīt naudu kriptovalūtās.
Par šādām un līdzīgām krāpšanām iedzīvotāji vēršas policijā regulāri
Piemēram, pērnā gada 3. novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka kādam vīrietim izkrāpti 9 900 eiro. Vēloties nopelnīt bitkoinus, cietušais bija uzticējis savus personas un bankas datus nezināmām personām.
Savukārt 9. oktobrī Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirknī tika saņemta informācija par to, ka kāda Limbažu novada iedzīvotāja pārskaitījusi vairākus tūkstošus eiro krāpniekiem uz ārvalstīm.
Jāpiemin, ka noziedznieki izdomā arvien jaunus veidus kā nelikumīgi iegūt finanšu līdzekļus. Šiem noziegumiem ir starptautisks raksturs, kas apgrūtina zaudētās naudas atgriešanu cietušajiem. Naudas līdzekļi tiek ieskaitīti tādās maksāšanas sistēmās kā kriptovalūtas, kā rezultātā to tālākās virzības izsekošana ir ļoti sarežģīta. Latvijas Valsts policija izmeklēšanā aktīvi sadarbojas ar ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm šo noziegumu izmeklēšanā.
Lai pasargātu sevi, Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgos e-pastos saņemtas saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju!
Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot vēršoties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā Mana Drošība.
