Ugunsgrēkā Rīgā, Merķeļa ielā, naktī liesmās dzīvības zaudējuši astoņi cilvēki. Hosteļa iemītniekiem, kuriem izdevās glābties no nāves briesmām, nācās pilnīgā tumsā un izmisumā caur indīgiem dūmiem četrrāpus meklēt ceļu uz izeju, daži pat uzrāpās uz degošās mājas jumta, vēstīja raidījums "Degpunktā".
“Es arī biju turpat augšā. Sāka degt pats gals, un no gala [uguns] aizgāja uz priekšu. Un tad, kad cilvēki sāka skriet ārā, liesmas sāka iet tāpēc, ka durvis virināja visur vaļā un sākās… Uzsprāga veļasmašīna tieši pretī manai istabai. (..) Visi tīrāmie līdzekļi ar uzlīmēm, ka nedrīkst dedzināt - viss tas atradās tieši pretī man. (DP: Un tas viss arī sprāga?) Uzsprāga viss! Vispār izsita korķus - viss tumšs, tikai uguns un dūmu ļoti daudz. Es atsitos pret stiklu un dabūju lielus apdegumus.”
Tas, ka Viktorija, atstāstot notikušās šausmas nespēj valdīt asaras, ir pašsaprotami. Turklāt traģiskajā ugunsgrēkā gājuši bojā arī tie, ar kuriem sieviete bija personīgi pazīstama.
Briesmu brīdī tiešām katrs glābās, kā vien tas bija iespējams. Pilnīgā tumsā, izmisumā un bez iespējas elpot svaigu gaisu.
“Kāds kliedza: ”Degam! Skrienam ārā, ugunsgrēks!” Es piecēlos no gultas, pilnīgi kails, vienās apakšbiksēs. Atvēru durvis, un dūmi sejā. Izdzisa gaisma, es spīdināju ar telefonu. Tur visi skrēja, visiem bija panika. Mums bija neliela telpa, bet tālāk tur aiziet koridorā kā skudru pūznī. Cilvēkiem, kuri bijuši tajā galā, noteikti bija problemātiski tikt ārā. Daudzās istabās nebija logu,” saka notikuma vietā sastaptais hosteļa iemītnieks Aleksandrs.
Notikuma vietā uzņemtajos kadros redzami tie, kas no hosteļa labirintiem centās glābties, meklējot patvērumu uz jumta. Ugunsgrēka sākumā uz tā manīti vismaz trīs cilvēki, kas mājuši ar rokām, klieguši un saukuši pēc palīdzības. Viņus pamanīja glābēji, kas ar autokāpnēm pacēlās, lai sāktu jumta konstrukciju laistīšanu.
Tieši Viktorijas liecības pēc notikušā ir īpaši svarīgas, - aptuveni divas stundas pirms telpās iemetās liesmas, sieviete dzirdēja un redzēja kautiņu, kas izcēlās starp vairākiem vīriešiem. Konfliktā iesaistītie bijuši no romu diasporas: “Bija divi izsaukumi, bet es nezinu, kas otro reizi sauca. (DP: Bet pirmais izsaukums bija jūsu?) Jā, no manis. (DP: Jūs izsaucāt, jo vienkārši bija kautiņš?) Kautiņš, iedzēruši cilvēki, kuri sūtīja policistu n****. (..) Man blakus istabā. Tajā laikā es gāju speciāli… Jo es anonīmi izsaucu. Pārbaudīju, vai tie tiešām ir viņi, jo es dzirdēju, [ko] viņi čigāniski saka. Un čigānu valodu es zinu, jo kādreiz dzīvoju “Maskačkā”.”
Saistību ar skandālu iemītnieku starpā un turpmākajiem traģiskajiem notikumiem jau analizē Valsts policija.
