Organizācija "bezvēsts.lv" informē, ka 8 gadus pēc pazušanas ir zināms, kas noticis ar 2012. gadā pazudušo 11 gadus veco Jāni.
Pagājušajās brīvdienās Bezvests.lv brīvprātīgie organizēja 2012.gada oktobrī bezvēsts pazudušā Jāņa T. meklēšanu. Pazušanas brīdī Jānim bija 11 gadi. Viņš tā gada rudenī kopā ar savu draugu Vladimiru aizbēga no slimnīcas Rēzeknē. Pēc vairākiem gadiem Vladimirs atzinās, ka draugs noslīcis purvā.
Pirmo ekspedīciju purvā Krāslavas rajonā Bezvests.lv komanda veica jau pirms diviem gadiem. Toreiz līdz bīstamā purva dzelmei nolaidās ūdenslīdēji, kuri zem ūdens nemanīja nekādas dzīvības pazīmes - ne zivis, ne augus. Tad radās cerība, ka skābekļa trūkuma dēļ zēna ķermenis zem ūdens varētu saglabāties.
“Pirmajā reizē netika izmantota speciālā zemūdens tehnika. Tomēr pēdējā meklēšana parādīja, ka dzīvība purvā tomēr ir - tur dzīvo zivis! Zemūdens tehnika ieraudzīja to, kas nebija redzams cilvēka acij. Arī šajā reizē Jāņa ķermeni mēs neatradām," stāsta organizācijas Bezvests.lv dibinātājs Aleksandrs Faminskis. Lai noorganizētu šo meklēšanas pasākumu, brīvprātīgie jau nedēļu iepriekš devās uz norādīto vietu, kur nopļāva zāli, tādējādi izveidojot iebraukšanai vajadzīgo koridoru un sagatavojot vietu nometnei.
"Šis bija ļoti grūts un bīstams meklēšanas pasākums. Tādos purvos katrs solis ir risks, risks neatgriezties mājās. Mūsu brīvprātīgo meklētāju drošībai šoreiz mēs izmantojām dažādus speciālus piederumus, piemēram, sniega kurpes. Tās ir tādas speciālas slēpes, kas mazina risku iekrist purvā," skaidro A. Faminskis.
Pārrunu laikā ar Valsts policiju tika saņemts lūgums pārbaudīt Cārmaņa ezeru. Tur pirms diviem gadiem, apgāžoties laivai, noslīka Antons N. Kamēr viena brīvprātīgo grupa strādāja purvā - meklēja Jāņa ķermeni, otra grupa pārbaudīja Cārmaņa ezeru. Pēc iepriekšējas informācijas Antona ķermenis varēja atrasties 35 metru dziļumā, kas deva cerību, ka viņš varētu būt saglabājies zemās ūdens temperatūras dēļ. Pēc dažu stundu meklēšanas speciālās zemūdens tehnikas operatori ieraudzīja vīrieša ķermeni 10 metru dziļumā.
"Man daudzas reizes ir stāstīts, ka kaut kas tāds nav iespējams! Bet mūsu komanda pierādīja pretējo. Ūdens, protams, ļoti ātri sadala ķermeni, bet dažkārt veidojas tādi apstākļi, ka tas ūdenī saglabājas ļoti ilgi. Mums bieži jautā, kādēļ mēs meklējam jau mirušus cilvēkus? Tādēļ, lai tie, kas viņus mīlējuši, beidzot rastu mierinājumu un varētu cilvēcīgi atvadīties. Pat ienaidniekam nenovēlēsi dzīvot neziņā par sev tuva cilvēka likteni. Katru dienu domāt, varbūt viņš ir dzīvs un sauc pēc palīdzības," stāsta A. Faminskis.
