Cilvēki nereti dalās pieredzē, kā iekrituši negodīgu darboņu ķetnās. Uzsākuši sadarbību ar finanšu brokeriem internetā, kuri izkrāpjot lielas naudas summas. Cietušie akcentē, lai citi uzmanās no viltus brokeriem un lai nezaudē naudu, kā to zaudējuši viņi, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Kāda sieviete iekritusi negodīga brokera ķetnās, ieraugot vietnē investingcapital.com sludinājumu, ka ir iespēja pelnīt naudu uz valūtas krituma un kāpuma rēķina, ieguldot pavisam niecīgu summu.
Sākumā ieguldījusi 250 eiro, tad, redzot, ka peļņa vairojas, vēl un vēl, līdz zaudējusi gandrīz 15 ooo eiro.
Savā pieredzē dalās arī cita sieviete.
"Nebūšu ne pirmā, ne pēdējā, kas aktualizē jautājumu par krāpniecību internetā. Es esmu pret šādām avantūrām ātras un pārāk vienkāršas peļņas gūšanai. Vienmēr esmu strādājusi algotu darbu un nesaprotu, kā kaut kādi treideri nedēļas laikā spētu padarīt tavu dzīvi košu un krāsainu ar tūkstošiem eiro kabatā, kā viņi sola.
Radiniece aizņēmās 10 000 eiro, lai to iemaksātu “Tradeex” platformas kontā. Treideri ik dienu sazinājās ar radinieci, kura patiesībā no tirdzniecības biržā neko nesaprot. Uzticējās viesmīlīgajam treiderim. Peļņa uzrādījās fantastika, taču, lai to saņemtu, bija jāsamaksā 4000 eiro.
Kad radinieci iesaistīja šajā afērā, bija runa, ka brokerim pienāksies 10% peļņas, bet nekur nebija atrunāts, ka pensionārei jau laikus bija jāiedomājas krāt 4000 eiro, lai tiktu pie trīsreiz lielāka cipara. Brokeris piedāvāja paņemt ātro kredītu, pārskaitīt viņam, tad 20 000 eiro būs radinieces kontā, varēs aizdevumu uzreiz atdot. Taču tie bija tikai solījumi, lai vairāk izkrāptu naudu.
Parādi lieli, konts tukšs, izmisums liels. Nauda nav saņemta, un jāatdod kredīts par ilūziju, kas nav realizējusies," atklāja sievete.
Valsts policija informē, ka negodīgie brokeri, treideri sniedz norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Liek ielogoties savā bankas kontā, tad noskaita lielas naudas summas, kurus ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Zvana galvenokārt no ārvalstu tālruņa numuriem, un saruna notiek krievu valodā. Zvanītāji iegūst informāciju par cilvēku, lūdz sūtīt “selfijus” ar norēķinu karšu attēliem no abām pusēm, liek sūtīt personu apliecinošus dokumentus, virtuāli parakstītus atbildības un apliecinājuma līgumus. Kad cietusī persona vēlas saņemt savu peļņu, viņai tiek norādīts, ka ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti, nodokļi utt.
Cilvēki notic, ka naudu iegūs, tāpēc pārskaita prasīto naudas summu. Zvanītāji izdomā jaunas atrunas, kāpēc naudu vēl nevar pārskaitīt, taču sola, ka naudu pārskaitīs, un baro ar solījumiem, kas nepiepildās.
Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu speciālistus”. Saziņas procesā krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs) un visai uzstājīgā veidā aicina iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās, kuras nav tiesīgas darboties Latvijā.
