Aptuveni pirms nedēļas sociālajā tīklā facebook publicēts video, kurā novērošanas kameru ierakstā fiksēts, kā divas personas "apstaigā" mājokļus kādā no Rīgas mikrorajoniem. Vairākas dienas pēc tam līdzīgi kadri uzņemti arī Jelgavā.
"Jelgavā Tērvetes ielas galā onkulis pa nakti pārbauda vai esam aizslēguši māju un mašīnas," brīdina kāds iedzīvotājs, kurš publicējis arī video, kurā patiešām redzams, ka 6.martā pie īpašumiem manīts kāds cilvēks, kurš ar lukturīti rokās "pārbauda" apkārt esošās lietas.
Atgādinām, ka Valsts policijas mājaslapā jau ilgu laiku ir atrodami ieteikumi, kas palīdzēs saprast, kā pareizi rūpēties par savu mantu un īpašumu drošību.
Kā pasargāt savu īpašumu:
Mīti un patiesība par īpašumu drošību
* Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek nozagta nauda un dažādas sīklietas, ko ir vieglāk realizēt, - juvelierizstrādājumi un nelielas elektropreces (datori, mobilie telefoni un fotoaparāti). Ļoti reti tiek zagti televizori un citas lielākas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir apgrūtinoša. Vērā ņemams tas, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka tos interesē arī dokumenti, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams parūpēties par drošu savu svarīgāko dokumentu uzglabāšanu.
*Pilsētās iekļūšanai mājokļos galvenokārt tiek izmantoti balkoni un logi, it īpaši, ja mājokļa iemītnieki paši ir tos atstājuši nenoslēgtus.
* Reģionos un privātmājās zagļi visbiežāk ielaužas saimniecības ēkās un garāžās, kas nav savienotas ar dzīvojamo ēku.
* Cilvēkiem, kas savos lauku īpašumos uzturas tikai periodiski, ir īpaši ieteicams parūpēties par to pieskatīšanu saimnieku prombūtnes laikā, jo pēdējā laikā zagļi ir īpaši iecienījuši šādas mājas.
Drošības pasākumi
* Būtiski ir kārtīgi aizvērti logi, izturīgas durvis ar kvalitatīvu slēdzeni, elementāras signalizācijas sistēmas un kaimiņu vērība.
* Bieži vien izšķiroši ir tas, ka apkārtējie rīkojas atbildīgi un ziņo par notiekošo policijai, tādējādi ļaujot notvert noziedzniekus.
* Svarīga ir signalizācija!
* Ikvienam ir jābūt vērīgam pret apkārt notiekošo, jo pirms zādzības zagļi var censties iegūt informāciju par īpašumu gan no mājokļa saimnieku paziņām un kaimiņiem, gan, novērojot saimniekus, tostarp ielūkojoties dzīvoklī - uzdodoties par piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem vai tirgotājiem. Arī komunicējot interneta vidē, ir jābūt uzmanīgiem, jo dažkārt dzīvokļu aplaupītāji izmanto informāciju, kuru iegūst internetā, iepazīstoties ar mājokļa saimniekiem vai viņu paziņām.
* Interesanti, ka iedzīvotāji pietiekami nenovērtē suņu kā mājokļa sargu potenciālu, ierindojot tos vien trešajā drošības līdzekļu vietā aiz signalizācijas un novērošanas kamerām. Turpretim zagļi suņus atzīst par lielāko traucēkli zādzības paveikšanai, jo tie pievērš apkārtējo uzmanību un atsevišķos gadījumos zagļi arī nevēlas riskēt ar stāšanos pretī lielākam sunim.