36 gadus vecais Robs, kurš mitinās Hullas ielās atklāti laikrakstam “The Mirror” stāsta, kā spaiss viņam licis domāt par slepkavību.
Bezpajumtnieks un trīs bērnu tēvs Robs stāsta, ka spaiss neliek šaubīties par vēlmi pastrādāt slepkavību.
“Esmu lietojis heroīnu, amfetamīnu, visu ko, bet spaiss ir visļaunākais, jo paģiru simptomi ir tik smagi. Tās ir sāpes, caureja, nelabums, vemšana un nepanesama svīšana.” viņš stāsta.
“Kad tu lieto narkotiku, tu kļūsti dusmīgs un vardarbīgs, un nešaubītos par kāda noslepkavošanu,” stāsta vīrietis.
“Es neesmu smēķējis kopš rīta, ir pagājušas vien pāris stundas, bet es jau trīcu,” neslēpj Robs. “Es nevaru dzīvot bez spaisa. Vēlos kaut nekad to nebūtu pamēģinājis, jo no visām, kas man ir bijušas, šī ir visļaunākā.”
Roba draudzene, 32 gadus vecā Emma gan nelieto spaisu. Viņa apreibinās no amfetamīna.
Sieviete atzīst, ka bīstas aizmigt pirms Roba, ja nu gadījumā viņš nakts laikā nomirst.
Pāris naktis mēdza pavadīt pie baznīcas durvīm, taču arī tās nācās pamest, jo, kad atklājās, ka viņiem ir narkotikas, abus padzina.
“Mēs esam kopā jau kopš bērnības, 18 gadus, un man šķiet, ka valsts mūs mēģina izšķirt,” stāsta Emma, neslēpdama bēdas, ka policija padzen bezpajumtniekus un narkomānus no Hullas centra. Tur abi jutās drošāk, jo apkārt bija pūlis un kameras, kādēļ ar pāri nevarēja notikt nekas ļauns.
