Atklājušās šokējošas detaļas par Krievijas galvaspilsētā Maskavā notikušo 19 gadus vecās jaunietes slepkavību.
Tatjana Strahova un Artjoms Isakovs bija 19 gadus veci studenti, kuri Maskavā kopīgi īrēja dzīvokli. Tuvinieki norāda, ka starp abiem uz brīdi bijušas romantiskas attiecības, bet vēlāk abi palikuši vien draugi.
Un tas arī kļuvis par puiša rīcības motīvu, jo viņa jūtas, atšķirībā no Tatjanas, nebija zudušas. Pēc slepkavības Isakovs par to rakstījis ''grēksūdzē'' sociālajos tīklos.
''Viņa atnāca mājās, es sēdēju virtuvē, viņa gāja uz savu istabu un es iesitu viņai ar dūri pa seju, viņa nokrita,'' atklāti raksta Artjoms. ''Es viņai iesitu vēl vairākas reizes, viņai sāka no mutes tecēt asinis un viņa lūdza, lai eju prom. Es negāju prom. Es sāku viņu žņaugt. Viņa turpināja kaut ko teikt, kas izklausījās pēc ''ej prom''. Tad viņa zaudēja samaņu, tomēr sirds turpināja pukstēt.''
Slepkava izteicis izbrīnu, ka cilvēkus nemaz tik viegli nožņaugt neesot. Tad viņš meitenei mutē iebāzis zeķubikses, lai nevajadzētu redzēt tekošās asinis un dzirdēt viņas izdvestās skaņas.
''Es sevi necenšos attaisnot. Manis izdarītais ir briesmīgi,'' raksta Isakovs. ''Tomēr es izdarīju to, ko vēlējos un uzskatīju par vajadzīgu, jo to varēju. Nogalināt cilvēku ir ļoti viegli, bet to aptvert - nē.''
Jaunietis arī atklājis, ka jau mirušo meiteni durstījis ar nazi, kā arī piesmējis viņas līķi...
Pāris stundas pēc slepkavības, puisis nolēmis izdarīt pašnāvību, pirms tam atvainojoties Strahovas vecākiem par meitas atņemšanu un saviem vecākiem par ''vilšanās sagādāšanu''.
Bez nelaimīgās mīlestības, Isakovam bijušas arī problēmas ar narkotikām un psiholoģiska rakstura problēmas, kuru dēļ viņam izrakstīti antidepresanti.
Sākotnēji kāds no Isakova draugiem, ieraudzījis publikācijas, nolēma doties pārbaudīt, kas noticis. Kad durvis neviens neatvēra, viņš izsaucis policiju un tad arī Krieviju šokējušais gadījums atklājies...
