Neskatoties uz globālo popularitāti, daudzviet pasaulē Valentīndiena joprojām tiek uzskatīta par draudu reliģiskajām vai kultūras tradīcijām, ziņo TSN.
Valentīndienai ir patiesi sena vēsture. Tās pirmsākumi meklējami senajos romiešu svētkos Luperkālijas.
Rietumeiropā masu svinību tradīcija aizsākās jau 13. gadsimtā, un Amerikas Savienotajās Valstīs tā oficiāli tika atzīta 1777. gadā. Gadsimtu gaitā šī diena ir ievērojami attīstījusies, un mūsdienās lielākajā daļā valstu to uztver kā svētkus, kas veltīti mīlestībai un romantiskām jūtām.
Dažu valstu varas iestādes tās simboliku uzskata par Rietumu dzīvesveida un svešu vērtību uzspiešanu, kas noved pie stingriem ierobežojumiem.
Dažās valstīs Valentīndiena ir stingri aizliegta, un mēģinājumi dāvināt ziedus vai Valentīndienas apsveikuma kartīti 14. februārī var izraisīt naudas sodu, aizturēšanu un dažreiz pat brīvības atņemšanu.
Pakistāna: Aizliegums Augstākās tiesas līmenī
Pakistānā Valentīndiena ir kļuvusi par skaļu politisku un juridisku strīdu objektu, kas kulminēja ar oficiālu aizliegumu Augstākās tiesas līmenī. Viss sākās ar bijušā prezidenta Mamnūna Huseina publisku paziņojumu, kurā viņš aicināja pilsoņus atteikties no svinībām, nosaucot tās par svešām nacionālajai kultūrai.
Tā rezultātā varas iestādes lika noņemt visus svētku simbolus no publiskām vietām, un plašsaziņas līdzekļiem tika aizliegts pat pieminēt šo dienu. Neskatoties uz pastāvīgu policijas uzraudzību, daudzi pakistānieši turpina slepeni dāvināt ziedus un dāvanas, cenšoties nepiesaistīt tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Malaizija: pretruna islāma likumiem
Līdzīga situācija vērojama Malaizijā, kur kopš 2005. gada notiek kampaņa pret Valentīndienu. Nacionālā islāma lietu padome izdeva dekrētu, kurā svētki tika pasludināti par pretrunām reliģiskajām normām to kristīgās izcelsmes dēļ.
Kristīgo kopienu pārstāvji mēģināja apgalvot, ka mūsdienu Valentīndiena jau sen ir zaudējusi savu reliģisko konotāciju, taču varas iestādes palika nelokāmas. Valsts regulāri veic īpašus reidus, aizturot pārus, kuri nolemj svinēt 14. februāri parkos vai viesnīcās, radot spriedzes un baiļu atmosfēru.
Irāna: Cīņa pret "Rietumu dekadenci"
Irānā šie svētki ir vēl drakoniskāki: Valentīndiena ir oficiāli pasludināta par amoralitātes un Rietumu kultūras norietu simbolu. Preču ar svētku simboliku pārdošana ir stingri aizliegta, un reliģiskie līderi aicina pilsoņus palīdzēt identificēt pārkāpējus.
Kā alternatīva jaunieši tiek mudināti svinēt senos persiešu svētkus Sepandarmazganu, kas veltīti mīlestībai un uzticībai. Tomēr šo Rietumu svētku popularitāte joprojām ir augsta - daudzi irāņi, neskatoties uz aizliegumu, turpina svinēt 14. februāri.
Indija: Radikāli protesti un dīvainas iniciatīvas
Indijā situācija ir citāda: nav oficiāla valdības aizlieguma, taču pāri bieži saskaras ar radikālu grupu agresiju. Ekstrēmisti rīko protestus, kuru laikā viņi var publiski pazemot pārus vai draudēt ar piespiedu laulībām.
Ir bijuši gadījumi, kad aktīvisti piespiedu kārtā nogriež jaunu vīriešu matus, ja viņi izrāda simpātijas sievietei. 2023. gadā varas iestādes mēģināja pārdēvēt svētkus par "Govju apskaušanas dienu", cenšoties novirzīt uzmanību uz tradicionālajām vērtībām. Tomēr pēc izsmiekla viļņa sociālajos tīklos šī iniciatīva tika ātri atmesta.
Saūda Arābija: no stingra aizlieguma līdz liberalizācijai
Īpašu vietu šajā sarakstā ieņem Saūda Arābija, kur situācija pēdējos gados ir ievērojami mainījusies. Ilgu laiku Valentīndiena bija stingri aizliegta, un reliģiskā policija uzraudzīja veikalus, lai nodrošinātu, ka netiek pārdoti sarkani ziedi, sirdis un citi svētku simboli.
Pārkāpēji tika arestēti, un dāvanas tika pārdotas tikai melnajā tirgū. Tomēr pēc kroņprinča Mohameda bin Salmana reformām reliģiskās policijas pilnvaras ir ievērojami ierobežotas. Mūsdienās valsts iedzīvotāji var atklāti svinēt Valentīndienu, nebaidoties no valdības vajāšanas.
