Saskaņā ar jaunu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Veselības apskats 2025. gadā" alkohola patēriņš lielākajā daļā ES valstu no 2013. līdz 2023. gadam samazinājies. Tomēr Portugāle, Spānija un Rumānija pretojās šai tendencei, vidējam patēriņam uz vienu iedzīvotāju palielinoties par diviem litriem vai vairāk gadā. Tikmēr Latvija iekļuvusi pirmajā trijniekā pēc alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju, liecina Euronews dati.
2023. gadā OECD valstīs vidēji gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 8,5 litri tīra alkohola. Sešās ES valstīs rādītāji bija zem vidējā līmeņa, un viszemākais rādītājs bija Grieķijā - 6,6 litri.
Turpretī visaugstākie rādītāji bija Rumānijā, Portugālē un Latvijā, kur gada patēriņš uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 11,5 litrus.
Pēdējo desmit gadu laikā alkohola patēriņš ir samazinājies lielākajā daļā valstu. Vislielākais samazinājums tika novērots Beļģijā un Lietuvā - par 2,5 litriem vai vairāk.
Visās OCED valstīs 2023. gadā 27% cilvēku, kas vecāki par 15 gadiem, īslaicīgi patērēja lielu daudzumu alkohola vismaz reizi mēnesī. Visaugstākie rādītāji tika reģistrēti Grieķijā, Īrijā un Zviedrijā - vairāk nekā 40%. Viszemākie rādītāji (mazāk nekā 15%) bija Ungārijā, Slovēnijā un Horvātijā.
Saskaņā ar PVO datiem ES joprojām ir reģions ar visaugstāko alkohola patēriņu pasaulē.
Alkohols ir saistīts ar paaugstinātu risku vairāku vēža veidu attīstībai, tostarp mutes dobuma, rīkles, aknu, resnās zarnas un krūts vēža.
Alkohola patēriņš pusaudžu vidū
OCED valstīs 11 gadus vecu bērnu īpatsvars, kuri lietoja alkoholu, no 2018. līdz 2022. gadam nedaudz palielinājās, vidēji no 4% līdz 5%.
5% 11 gadus veco bērnu un 15% 13 gadus veco bērnu ziņoja par alkohola lietošanu pēdējā mēneša laikā.
Augstākie rādītāji 11 gadus veco bērnu vidū (10% vai vairāk) tika reģistrēti Čehijā, Francijā, Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā.
Saskaņā ar datiem, agrīna un atkārtota alkohola lietošana palielina trauksmes un kognitīvo spēju pasliktināšanās risku un veicina patēriņa pieaugumu pieaugušā vecumā.
