Starptautiska zinātnieku komanda, kuru vada pētnieki no Stenfordas universitātes, ir atklājusi, ka cilvēka novecošanās process notiek nevienmērīgi, ziņo Science Alert.
Plaša mēroga molekulārā analīzē pētnieki identificēja divus kritiskus vecuma periodus, kad organismā notiek visdramatiskākās izmaiņas — vidēji 44 un 60 gadu vecumā.
"Mēs ne tikai pakāpeniski maināmies līdz ar vecumu — notiek dramatiskas molekulāras izmaiņas," atzīmēja ģenētiķis Maikls Snaiders. Pētījuma ietvaros pētnieki analizēja vairāk nekā 135 000 biomolekulāru izmaiņu 108 pieaugušajiem. Dalībnieki vairāku gadu garumā regulāri sniedza audu, šķidruma un mikrobioma paraugus.
Pirmais maksimums, kas tika novērots 44 gados, bija saistīts ar būtiskām izmaiņām lipīdu, kofeīna un alkohola metabolismā, kā arī sirds un asinsvadu funkcijā, ādas un muskuļu veselībā. Otrais maksimums, kas tika novērots 60 gados, bija saistīts ar izmaiņām ogļhidrātu metabolismā, nieru darbībā un imūnsistēmas regulācijā.
Šie atklājumi var izskaidrot, kāpēc ar vecumu saistītu slimību, piemēram, Alcheimera slimības vai sirds un asinsvadu problēmu, attīstības risks strauji palielinās pēc noteikta vecuma. Pētnieki uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, jo rezultāti tika iegūti ierobežotā izlasē, kurā bija cilvēki vecumā no 25 līdz 70 gadiem.
