Žurnāliste Liza Hoggarda vēlējās noskaidrot, kā mainīsies viņas veselība, ja viņa uz mēnesi atteiksies no cukura. Savus novērojumus un secinājumus viņa izklāstīja publikācijā The Telegraph.
Autore pastāstīja, ka kopš bērnības viņa ēdusi daudz saldumu, un viņas ģimenei bija 2. tipa cukura diabēts. Tāpēc, kad saņēma redakcijas uzdevumu uz mēnesi atteikties no saldumiem un aprakstīt savas sajūtas, tam piekrita.
Viņa ziņoja, ka uzturā palika dabīgie cukuri, piemēram, piens (laktoze) un augļi (fruktoze), bet mākslīgie saldinātāji un medus bija jāizslēdz.
Hogarda aprakstīja, kā viņas sajūtas mainījās katru nedēļu. Pirmajā nedēļā viņa saprata, ka cukurs ir visur. Viņai bija spēcīga tieksme pēc saldumiem, un patīkamās garšas sajūtas viņa centās kompensēt ar svaigiem augļiem, bezglutēna auzu pārslām, makaroniem un garšvielām (svaigs ingvers, čili, kurkuma).
Viņa neatteicās no maizes, bet izvēlējās pilngraudu maizi, kuras šķēlē ir tikai 0,7 grami cukura, salīdzinot ar četriem gramiem parastajā veikalā pirktajā maizē.
"Bet es sāku baidīties no katras ēdienreizes. Vairākas reizes es gāju gulēt ar domu: nekas man vairs nesagādā prieku!" - raksta autore un piebilst, ka, pēc ekspertu domām, tas ir normāli.
"Laika gaitā jūs kļūsit jutīgāks pret garšu un sapratīsit, ka veikalā nopērkamie saldumi ir tikai salds sīrups bez īstas garšas," viņa citē dietologu Raienu Stīvensonu.
Otrajā nedēļā Hogarda uzlika ierīci uz rokas, kas nepārtraukti mērīja glikozes līmeni asinīs un atklāja, ka veselīgi ēdieni, piemēram, auzu krekeri vai olu nūdeles, var paaugstināt glikozes līmeni līdz 11 mmol/l.
Viņa raksta, ka trešajā nedēļā glikometrs skaidri parādīja, kā cukura līmeņa lēcieni kaitē ķermenim: cukurs lēca gan no banāniem, gan no vīģēm. Ievērojot uztura speciālistes Sofijas Bertrānas ieteikumu pievienot olbaltumvielas un taukus, lai izvairītos no tādiem lēcieniem, viņa pievienoja auzu pārslām linsēklas un atklāja, ka viņas cukura līmenis ir stabils.
"Es pāreju uz brokastīm ar zemu ogļhidrātu saturu, piemēram, sēņu omleti, un vairs neizjūtu pēkšņas enerģijas svārstības. Es pat gatavoju mājās bezcukura cepumus - saliku bļodā banānus, auzu pārslas, linsēklas, zemesriekstu sviestu, kanēli, sodu. Neizskatās skaisti, maigi sakot, bet palīdz tikt galā ar vēlmi apēst kaut ko saldu," raksta autore.
Ceturtajā nedēļā žurnāliste pamanīja, ka ir pilnīgi vienaldzīga pret savu iepriekš iecienīto Bounty batoniņu. Viņa arī stāsta, ka pēc atteikšanās no vīna pamanījusi, ka viņas miegs kļuvis stiprāks.
"Alkohols izjauc organismā cukura līmeņa asinīs regulēšanu," tiek citēta uztura speciāliste Zia Stratosa.
Pēc četru nedēļu ilgas dzīves bez cukura žurnāliste pamanīja, ka viņa gan lepojas ar sevi, gan uztraucas, lai nenorautos.
"Drauga dzimšanas dienā es atļauju sev glāzi šampanieša un kūkas gabalu - un bez pēkšņa glikozes līmeņa paaugstināšanās. Es saprotu, ka galvenais ir kontrole. Man vairs nav nekontrolētu alku pēc cukura, bet es varu apzināti nodoties saviem iecienītākajiem našķiem," sacīja Hogarda.
Pēc mēneša bez cukura, viņa raksta, glikozes līmenis asinīs normalizējās. "Es ēdu vairāk nekā iepriekš, jo pievienoju ēdienreizēm olbaltumvielas un taukus, bet es nepieņemos svarā. Un man šķiet, ka Indijas rieksti tagad garšo pēc dārgas šokolādes," atzīmēja Hogarda.
