"Gadās, ka šādi "samazgājušies" apsēžas teātrī blakus"; tviteristi izplēšas par smaržošanu un smirdēšanu

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas - vieni mājās lieto ne tikai spēcīgi smaržojošus veļas mazgāšanas līdzekļus un mīkstinātājus, bet arī mājsaimniecības preces izvēlas pēc iespējas smaržojošākas, tostarp ikdienā lieto gaisa atsvaidzinātājus. Citi izvēlas līdzekļus bez smaržas, tāpēc īpaši saasināti sajūt nejauši sastaptu cilvēku smaržas, ar ko spiesti uzturēties vienā telpā. Dažkārt apkārtējiem tas var būt visai tracinoši.

Vētraina diskusija par to izvērtusies mikorblogošanas vietnē "X": "Mīļie cilvēki! Kas ir ar jūsu deguniem? Tie ir totāli atrofējušies? Rudiments? Vedu mašīnā bērna klasesbiedrus uz pasākumu. Visa mašīna burtiski smird pēc lenor/ariel/persil sūda! Jūsu bērni ir vienkārši staigājoši lenor paraudziņi! Ārprāts! Kā to var nejust!?"

Komentētāji sadalījušies divās karojošās frontēs. Vieni lieto smaržīgus līdzekļus un iestāja spret autores pausto: "Klau, bet vai Tu nepieļauj domu, ka ir cilvēki, kam patīk tā smarža? Un viņiem ir visas tiesības patikt visām smaržām no jebkura veļaspulvera."

"Ar degunu viss labi, man vnk patīk tā smarža."

"Ar degunu viss kārtībā. Un man patīk. Ko nu? Tiešām dzīvē viss tik švaki, ka jākomentē citu cilvēku izmazgāto drēbju smarža? Vismaz sasmaidījos, kādas nu kuram problēmas…"

Otra fronte asi noliedz šādu līdzekļu lietošanu: "Tieši manas domas! Alleluia, es tomēr neesmu vienīgā, kas pērk tikai Bezaromāta, bez krāsvielu bezbezbez līdzekļus… Dažbrīd tāda sajūta, kad nopērc kaut ko andelē, ka lai vienu drēbi izmazgātu, viss ariels ieliets veļenē!"

"Izvairos no "drogām". Arī kaitina tā smaka no mazgāšanas līdzekļiem. Manā mājsaimniecībā "bezsmaržīgi" līdzekļi. Un vēl varētu pieplusot smaržiņas no avoniem, čoganiem u.c. tās varētu aizliegt ar likumu. Nevaru uzturēties telpās ar pārsmirdīgiem ļaužiem."

"Es šo pašu varu attiecināt uz smaržām. Tas ir baisi, ieej no rīta liftā, dāma jau izkāpusi, smarža palikusi."