Vecāki kašķējas: "Visus aizspriedumus bērniem “iepotē” pieaugušie"

Pēdējās dienās "Twitter" ir neskaitāmi ieraksti par latviešu bērniem smilšu kastē, kuri krievvalodīgajiem it kā uzdod provocējošus jautājums par valodu, par prombraukšanu un tamlīdzīgi. Tagad aktuāla kļuvusi tēma par citas ādas krāsas cilvēkiem, tostarp bērnu attieksmi pret viņiem.

Ieraksts "Twitter": "Bērni nedala. To iemāca vecāki. Viens no daudziem piemēriem, krustmeitai dārziņā labākā draudzene ir melnādaina - vai es to uzzināju no krustmeitas? Nē, no viņas es zināju draudzenes vārdu, kas šai draudzenei interesē un ka esot ļoti sirsnīga. Viņas rase un valoda, kurā runā mājās, ne vecāku izcelsme nav iemesli, kādēļ viņas labākā draudzene ir kļuvusi par labāko draudzeni viņai."

Komentētāju pieredze un attieksme ir dažāda - no pilnīga akcepta autores teiktejam, līdz pilnīgam noliegumam.

"Mums arī grupiņā bērni, kam tētis tumšādains. Bērns nekad nav runājis par viņu ādas krāsu, par to, ko kopā dara, kādas blēņas izstrādā, to gan. Bērni dažādību uztver kā normālu."

"Bērnudārzā varbūt arī vēl nedala. Sāks iet skolā - tur būs BLM nedēļa, "balto supremācijas" nosodīšanas nedēļa, "melno verdzības" piemiņas nedēļa... un bērns pēkšņi sapratīs, ka dalīšana ir obligāts pasākums!"

"Man ir mazliet cits stāsts. Manai meitai ir Bārbiju kolekcija, kur ir dažādas lelles. Viena ir tumšākas ādas krāsas. Vienu dienu pamanu,ka nav Bārbiju mājā tā lelle. Prasu savai četrgadniecei, kur viņa ir. Atrodu dziļi noslēptu kastē. Prasu, kāpēc? Man nepatīk, ka viņa ir savādāka"