Laikapstākļu prognozēšanas sistēmas pēdējo desmitgažu laikā ir uzlabojušās, taču jāpatur prātā, ka neviena ilgtermiņa prognoze nevar būt absolūti precīza, raidījumā TČK atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, vēsta rus.lsm.lv.
Laura Krūmiņa pastāstīja, ka, īstermiņa un ilgtermiņa prognozēs tiek izmantotas divas pilnīgi atšķirīgas pieejas.
Visprecīzākās, pēc viņas teiktā, ir laika prognozes nākamajai dienai. Taču ir uzņēmumi, piemēram, starptautiskā lidosta Rīga, kas pasūta prognozes vēl īsākam periodam - vairākām stundām uz priekšu.
"Papildus uzraugām prognozes nedēļai vai mēnesim uz priekšu. Pateicoties šobrīd izmantotajām tehnoloģijām, šādu prognožu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Tagad laikapstākļus varam prognozēt 4-5 dienas uz priekšu ar tādu pašu precizitāti, kā pirms 30 gadiem varēja paredzēt divas dienas uz priekšu," stāsta Laura Krūmiņa.
Taču ir situācijas, kad ir grūti kaut ko prognozēt pat tuvākajām stundām. "Spilgts piemērs ir pērkona negaiss. Grūti noteikt, kur sāks veidoties gubu mākoņi, kas var nest ne tikai pērkonu un zibeņus, bet arī krusu, lietusgāzes un stiprus vējus. Tās ir lokālas parādības, kas neaptver lielas teritorijas. Viena mākoņa diametrs var būt pāris desmiti kilometru. Un saprast, kur tas sāks veidoties un kur virzīsies, ir grūts uzdevums sinoptiķiem, pat izmantojot datormodeļus, nevis tikai vērojot. Un šajā jomā prognoze ne vienmēr ir vislabākajā kvalitātē," atzina Laura Krūmiņa.
