Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valsts valodas jautājums Latvijā ir īpaši aktualizējies sabiedrībā...
Šodien tirgū bijām pēc reņģītēm. Pienāk sieviete un prasa - сколько?
— Signe Gulbe (@signegulbe) December 13, 2022
Pārdevējs pretī - divi astoņdesmit.
Sieviete pretī - я не понимаю.
Pārdevējs - kas tur, ko nesaprast, divi astoņdesmit!
�
Rihards: Bija gadījums, izgāju uzpīpēt, viena tante jautāja: ,"gģe tut musarņik?", atbildēju, ka tuvākais ir apmēram 350km uz ziemeļaustrumiem, bet tepat ap stūri atrodas atkritumu urna! Viņas sejas izteiksme bija tāda, itkā būtu viņai pavēlējis, visiem pieOrigo bomžiem minetu uztaisīt.
Evita: Mazā Narvessenā, kur bieži eju pēc kafijas un tur jau sen 1 forša pārdevēja gados.. sanāk reizēm kopā otrpus veikaliņa uzsmēķēt. Apmāca jaunu meiteni, viņa sauc, lai atnāk, jo runā krieviski, viņa cauri visai Narvessen mājai - Lai runā latviski vai iet prom!
Māris: Tas bija nejauki. Pēc "я не понимаю" vajadzēja atbildēt ar "восемь".
Arnis: Malacis, tikai tā ar tiem "tūristiem"..jo diez vai tā pircēja bija idiote vai okupante!
Diāna: Man vienu dienu veikala rindā priekšā stāvēja divas krievietes un,protams,ka vińas sāka pasūtīt savus pīrādzińus krievu valodā. Es vińām piespēlējot, ar smaidu, jautāju -ak jūs no Ukrainas, ja? Vińas - net, net, što vi! Es - tad kāda velna pēc jūs ar pārdevēju runājat krieviski?
Vintta: Labs:)
