Meteorologs Jānis Trallis konstatējis, ka meteostacijās ziņotais neatbilst patiesajai situācijai.
Kā atklāj Trallis, runa ir par sniega kārtas biezumu.
"Izmērīju sniega segu savā pagalmā (Jēkabpilī) - gan uz koka sola, ka uz zemes ir aptuveni 11 cm bieza sniega kārta. Dažus kilometrus netālā Zīlānu meteostacija ziņo par 6 cm biezu sniega segu. Kāpēc meteostacijas regulāri ziņo par plānāku sniegu nekā patiesībā - nemāku izskaidrot," viņš raksta.
Izmērīju sniega segu savā pagalmā (Jēkabpilī) - gan uz koka sola, ka uz zemes ir aptuveni 11 cm bieza sniega kārta. Dažus kilometrus netālā Zīlānu meteostacija ziņo par 6 cm biezu sniega segu. Kāpēc meteostacijas regulāri ziņo par plānāku sniegu nekā patiesībā - nemāku izskaidrot pic.twitter.com/avVud3pxp6
— Jānis Trallis (@meteozinas) November 27, 2022
Trallis ir neizpratnē, kāpēc viņa mērījumi ir precīzāki nekā automatizētā meteostacijā.
"No kurienes manā pagalmā radušies papildu 5 centimetri? Ar ko koka sols atšķiras no plāksnes novērojumu stacijā? Es izmērīju sniega segas biezumu gan uz sola, gan uz zemes, kur iespējama kušana no apakšas."
Tikmēr komentāros cilvēki dalās gan ar līdzīgiem gadījumiem, kad paši mērījuši sniega kārtas biezumu, gan ar iespējamajiem iemesliem šādām situācijām.
"Šķiet, ka šogad ar šiem sniega mērījumiem ir galīgi aizgājis ne tā. Pie manis Rīgā, Purvciemā +/- ir 17 cm. Rīgas LU stacija rāda teju uz pusi mazāk. Vietās, kur stacijas rāda 0 cm, bet realitāte var būt pat 10 cm."
"Vējš mēdz nopūst sniegu zem sensora tāpēc tas rada mazāk . Tāpēc pie meteostacijām ir manuāli jāveic mērījumi uz lauka ik pa 10 m 1 km garumā no kuriem izrēķina vidējo sniega biezumu. Ik pēc 100 m nomēra arī sniega blīvumu no kura dabū ūdens krājumu sniega segā."
