Sēnes ir vienmēr un visur, bet šogad tās neredzam, intervijā Latvijas Radio filozofiski atzīmēja Dabas muzeja eksperte, Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, piebilstot, ka tik "skopu" gadu viņa neatceras.
Speciāliste skaidroja, ka sēnes ir arī augšējā augsnes slānī un citos substrātos, kur aug micēlijs, “tās nevar neparādīties, bet šogad sēņotājiem redzamas tās nav,” raksta portāls rus.lsm.lv.
Vai sēnes gaida lietu? “Šādos apstākļos es teiktu, ka tām ir vajadzīgs lietus, un pēc tā tās parasti parādās. Taču šogad ir savādāk, jo arī reģionos, kur bija vairāk lietus, sēnes ne vienmēr seko nokrišņiem. Šķiet, daudzviet šovasar micēlijs ir tik ļoti izžuvis, ka mēģina atjaunot spēkus pazemē, un atliek tikai cerēt uz nākamo gadu."
Taču, kāpēc šogad paliekam bez sēnēm, viennozīmīgi pateikt nevar, šādu pētījumu nav. Sēņu izpēte ir salīdzinoši laikietilpīgs process, visu, kas notiek pazemē, ir grūti redzēt, taču mikoloģe norādīja, ka zinātnieki vismaz zina to augšanai nepieciešamos apstākļus: vasaras karstums varētu ietekmēt ražu.
Mejere sacīja, ka šogad, piemēram,situācija ar gailenēm "nav tik slikta". “Šur un tur var savākt daudz, ir fotogrāfijas, kur zeme ir burtiski piebērtas ar tām. Ar citām sēnēm situācija ir daudz sliktāka. Piemēram, baravikām vajadzētu būt, bet to tikpat kā nekur nav, un arī daudzas citas sēnes ir ļoti reti sastopamas.
